Ik mēnesi vairāk nekā 15 ieslodzīto atgriežas savās bijušajās dzīvesvietās Jelgavā un rajonā. Daži dodas pie saviem radiniekiem, bet citiem palīdzība jālūdz pašvaldībai. Cik un kā tā var atbalstīt šos cilvēkus?
Ik mēnesi vairāk nekā 15 ieslodzīto atgriežas savās bijušajās dzīvesvietās Jelgavā un rajonā. Daži dodas pie saviem radiniekiem, bet citiem palīdzība jālūdz pašvaldībai. Cik un kā tā var atbalstīt šos cilvēkus?
Pašlaik Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pašvaldībai dzīvokļu rindā jāuzņem tikai tie no cietuma atbrīvotie, kas pirms tam bijuši pierakstīti Jelgavā un, nokļūstot nebrīvē, izrakstīti no sava dzīvokļa, ko pašvaldība ierādījusi citam īrniekam. Pārējā palīdzība ir atkarīga no Domes ieinteresētības neatstāt šos cilvēkus novārtā.
Likumi nav sakārtoti
Domes izpilddirektors Jurijs Strods atzīst, ka valsts mērogā šajā jomā nav sakārtotas ļoti daudzas lietas: «Patlaban mēs rīkojamies tikai pēc Domes izdotiem lēmumiem, kas paredz palīdzēt bijušajam ieslodzītajam nokārtot dokumentus, vajadzības gadījumā piešķirt vienreizēju ēdināšanas talonu un izmitināt nakts patversmē. Bet mūsu ierobežotie līdzekļi neļauj pabalstīt visus – katrs iesniegums tiek izskatīts individuāli. Valsts ar likumu nav paredzējusi šim nolūkam iedalīt nekādus līdzekļus.»
Izpilddirektors ar situāciju iepazīstinājis arī Tieslietu ministri Ingrīdu Labucku, kas atzinusi šo situāciju par neapmierinošu un apņēmusies rast risinājumu.
Daļa ieslodzīto uzskata, ka viņiem ir tiesības pretendēt uz dzīvojamo platību, un ar šādu prasību arī dodas uz Domi, diemžēl ne vienmēr viņiem ir iespējams palīdzēt.
Pašvaldības dzīvokļu skaits sarucis
Nekustamā īpašuma nodaļas vadītāja Nellija Ozola stāsta, ka ik mēnesi pie viņiem ierodas ap desmit bijušo ieslodzīto, kas lūdz atrisināt viņu problēmas ar dzīvojamo platību.
Katrs iesniegums tiek atsevišķi izskatīts. Ja cilvēks ir ar mieru mitināties nelabiekārtotā un remontējamā dzīvoklī, tad risinājumu var rast ātrāk, ja ne, tad jāgaida rindā. Protams, līdz dzīvokļa ierādīšanai paiet laiks, bet tikmēr var mitināties nakts patversmē. N.Ozola atzīst, ka tas ir lielisks risinājums, jo citādi cilvēkiem būtu jāpaliek uz ielas: «Protams, izdevumi jāsedz Domei, kuras budžetā īpaši šim nolūkam līdzekļu nav, bet tas vismaz ir risinājums uz kādu brīdi. Par laimi, šādu pavisam vientuļu cilvēku nav daudz – lielākajai daļai tomēr ir ģimenes, kas viņus uzņem. Privatizācijas procesā pašvaldības dzīvokļu skaits ir sarucis uz pusi, un tas mūsu iespējas ierobežo.» N.Ozola arī atzīst, ka ne vienmēr cilvēks, kas tiek pie dzīvojamās platības, to arī cenšas uzturēt kārtībā. «Tie, kas vēlas atsākt normālu dzīvi, cenšas atrast darbu un maksāt īri, bet ir arī tādi, kas atkal tīko vieglas dzīves, un tas mums rada galvassāpes. Par īri viņi nemaksā, dzīvoklis tiek izdemolēts, bet pašvaldība ir bezspēcīga – pierakstīt jau ir viegli, bet atsavināt var tikai tiesas ceļā.»
Bijušie cietumnieki tiek uzraudzīti
Policijas izpildāmo tiesu spriedumu inspekcija ir iestāde, kur sodu izcietušajam cilvēkam vispirms jādodas un jāreģistrējas. Speciāliste Maija Skusta stāsta, ka jau iepriekš no cietuma vadības saņem atbrīvošanas rakstu, lai spriestu par cilvēka turpmākajām iespējām. «Viņam noteikti jāierodas pie mums un jāstājas uzskaitē, jo bez mūsu izziņas nebūs iespēja nedz sniegt pieprasījumu uzņemšanai dzīvokļu rindā, nedz bezdarbniekos. Ja cilvēks to ignorē, tad mēs mēģinām viņu meklēt. Ar Domi mums ir lieliska sadarbība, manuprāt, pašvaldība dara visu iespējamo, lai palīdzētu šiem cilvēkiem.»
Arī policijas speciāliste atzīst, ka ne pašvaldībām, ne uzraudzības iestādēm nepietiek līdzekļu, lai izpildītu kaut likumos un normatīvajos dokumentos noteiktās prasības, nemaz nerunājot par lielāku atbalstu, kas ļautu sodu izcietušajam iekļauties normālā dzīvē. Ar 2003. gada aprīli plānots tieslietu sistēmā izveidot probācijas dienestus, kuru uzdevums būs nodarboties ar bijušo ieslodzīto problēmām – palīdzēt tikt pie dzīvojamās platības un darba, vajadzības gadījumā nodrošināt psihologa un narkologa palīdzību.
