No 900 doktorantiem mūsu valstī ik gadu disertāciju vajadzētu aizstāvēt vismaz trešdaļai. Diemžēl pērn savu promocijas darbu aizstāvēja tikai aptuveni 30 doktora grāda ieguvēju, no tiem LLU – tikai viens.
No 900 doktorantiem mūsu valstī ik gadu disertāciju vajadzētu aizstāvēt vismaz trešdaļai. Diemžēl pērn savu promocijas darbu aizstāvēja tikai aptuveni 30 doktora grāda ieguvēju, no tiem LLU – tikai viens.
Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidija izbraukuma sēdē šonedēļ Jelgavā vērtēja doktora studijas Lauksaimniecības universitātē un noskaidroja iemeslus, kas kavē jauno zinātnieku sagatavošanu.
Akadēmijas prezidente profesore Baiba Rivža apgalvoja, ka Lauksaimniecības universitāte jauno zinātņu doktoru sagatavošanā pārējo augstskolu vidū ieņem līdera pozīcijas, jo no kopējā studentu skaita doktorantūrā studējošo īpatsvars tajā ir viens no lielākajiem. Pašlaik LLU doktorantūrā klātienē studē 143, bet neklātienē – 28 jaunieši.
Prezidija loceklis, LLU zinātņu prorektors profesors Edvīns Bērziņš norādīja, ka šķietamais kūtrums doktordarbu aizstāvēšanā galvenokārt izskaidrojams ar doktorantūras studiju reformu – Ministru kabineta noteikumi paredz, ka promocijas darba rezultāti jāpublicē vismaz piecos vispāratzītos recenzējamos zinātniskos izdevumos, kas ne visiem doktorantiem ir pa spēkam.
LLU mācību prorektors Pēteris Bušmanis sacīja, ka daudzi ārzemju eksperti esot izbrīnīti par tik augstām prasībām, kas neatbilst doktorantu reālajām iespējām, sevišķi tas attiecas uz vājo materiāli tehnisko bāzi pētījumu veikšanai. Šā iemesla dēļ ir apgrūtināta arī studentu apmaiņa Eiropas Savienības programmas ERASMUS ietvaros, jo mūsu augstskolās adekvāti nevar nodrošināt ārvalstu doktorantu prasības. Un arī mūsu doktoranti, atgriezušies savā augstskolā, nevar turpināt ārzemēs aizsāktos pētījumus. Par to sēdē argumentēti runāja Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne Daina Kārkliņa.
Savukārt Veterinārmedicīnas fakultātes profesore Edīte Birgele atgādināja, ka paši spējīgākie jaunieši nejūt iekšēju un ārēju motivāciju studēt doktorantūrā, un arī tie, kuri nonākuši līdz promocijas darba izstrādāšanai, atliek to uz vēlāku laiku, jo vispirms ir spiesti gādāt par savu iztiku. Viņa minēja piemēru, ka profesionāls ķirurgs par sunītim veikto operāciju saņem lielāku atalgojumu nekā augstskolas lektors par savu darbu visa mēneša laikā.
LIMZA prezidijs nolēma lūgt Latvijas Zinātnes padomi atkārtoti ierosināt Ministru kabinetam noteikt doktora studiju laiku, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā, – četrus gadus līdzšinējo trīs gadu vietā, tādējādi palielinot zinātniskajiem eksperimentiem paredzēto laiku. Tāpat valdībai tika izteikts ierosinājums ierēdniecības augstākā līmeņa kandidātu izvērtēšanā kā prioritāti uzlūkot kandidāta iegūto zinātņu doktora grādu.