Eiropas un demokrātiskās pasaules valstīs šāds slānis ir sabiedrības vairākums, to veido sīkie un vidējie īpašnieki, uzņēmēji un inteliģence, kuru darbs tiek pietiekami apmaksāts.
Eiropas un demokrātiskās pasaules valstīs šāds slānis ir sabiedrības vairākums, to veido sīkie un vidējie īpašnieki, uzņēmēji un inteliģence, kuru darbs tiek pietiekami apmaksāts. Diemžēl pie mums joprojām saglabājas totāli veidots administratīvais slāņojuma princips, kur visu nosaka un diktē valsts ierēdņi un kalpotāji, kuru rīcībā ir valsts budžeta apsaimniekošana un arī izsaimniekošana. Nemitīgi rodas aizvien jaunas pārvaldes, aģentūras, iestādes un to nodaļas, arī reformas reformu dēļ utt.
Tikpat nemitīgi aug to cilvēku skaits, kas nespēj rūpēties par savu mājokli, veselību, izglītību, uzturu tām vajadzībām, kas saglabā cilvēka darbaspējas.
Nesen pavīdēja ziņa, ka Lietuva sasniegusi 93 procentus no 1990. gada ražošanas līmeņa. Mūsu ekonomikas eksministru saietā TV raidījumā U.Osis demonstrēja diagrammas, kur mūsu ražošanas līmenis rādījās 30 40 procentu no 1990. gada līmeņa.
Vai kāds ir mēģinājis analizēt mūsu valsts iestāžu darba lietderību?
Nupat Valsts prezidents atdeva likumdevējiem likumprojektu, kas bez vajadzības palielināja valodas inspektoru tiesības. Valodas inspekcija arī ir to klātnākušo institūciju skaitā.
Vai mūsu valsts aparāts jau nav kļuvis vēl smagāks par padomju ziedu laika valsts nevadāmības principiem bagāto birokrātijas varu?
Vai to valodas inspektoru darbs efektīvāks nebūtu skolās, kur trūkst latviešu valodas skolotāju?
Jebkura administratīva policejiska vara apdraud pati sevi, jo nespēj orientēties sabiedrībā notiekošajos procesos.
Mūsu gadsimts ir tik bagāts dziesmotām revolūcijām, kurām pamatā bijusi administratīvi policejiskas varas noraidīšana.
Demokrātiskā iekārtā ierēdņi kalpo sabiedrībai, totāli veidotā iekārtā sabiedrība kalpo ierēdņiem.
Kādā dzīvojam mēs?
