Sesavas, Elejas, Lielplatones un Vilces – četru pagastu – ļaudis apvieno Sesavas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudze.
Sesavas, Elejas, Lielplatones un Vilces – četru pagastu – ļaudis apvieno Sesavas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudze. 25. maijā dievnams atzīmēs 375 gadu jubileju. Par iecerētajiem svētkiem lūdzam pastāstīt draudzes priekšnieci Irmu Laščenku.
“Draudzei neiet viegli. Biežās mācītāju maiņas mazinājušas baznīcēnu skaitu. Taču gaidāmā dievnama jubileja rosinājusi draudzi sakārtot gan garīgo dzīvi, gan atjaunot baznīcu,” saka I.Laščenka. Par garīgiem jautājumiem patlaban draudzē tiek risinātas sarunas ar Liepājas diecēzes bīskapu Pāvilu Brūveru. Runājot par ēkas sakārtošanu – šogad vien dažādos darbos ieguldīti septiņi tūkstoši latu. Tuvākajā laikā gaidāms sūtījums no Sesavas dievnamā kristītā trimdas uzņēmēja Ādolfa Sīļa, kurš solījis kaut daļēji ar 14 tūkstošiem latu sponsorēt ērģeļu remontu. Jāpiebilst, ka tikai pirms dažiem gadiem atklāts, ka Sesavas baznīcā ir īpaša akustika. Tajā skaņdarbu ierakstus gatavojuši vairāki mūziķi, tostarp no Vilces pagasta nākušais kontrtenors Sergejs Jēgers, kurš kopā ar Jāni Kurševu (tenoru, kurš nāk no Lieplatones) dziedās jubilejas koncertā.
“No valsts baznīcas izpuvušo grīdu nomaiņai un citiem lielākajiem ēkas remontdarbiem nav saņemts ne santīma,” piebilst I.Laščenka. Lielākie ziedotāji ir vietējie zemnieki. Gan draudzes priekšnieces zemnieku saimniecība “Krūmaļi”, gan pazīstamā motosportista Jāņa Vintera zemnieku saimniecība “Līgo”, gan vairāki citi. Liels atbalsts saņemts no apkārtējo pagastu pašvaldībām.
***
fakti
Pirmā koka baznīca Sesavā uzcelta 1567. gadā pēc hercoga Gotharda Ketlera pavēles. 1633. gadā tā pārbūvēta par mūra dievnamu. 1768. gadā pārmūrē torni. To vēl šodien rotā vējrādis ar uzrakstu “ANNO 1745”. Lieli darbi sākas 1885. gadā, kad baznīca iegūst tagadējo izskatu. Dievnama interjeru grezno labi saglabājusies iekārta – 1756. gadā baroka stilā izgatavotā kancele. 1753. gadā baznīcā izbūvē ērģeles. 1860. gadā pie altāra novieto J.Dēringa gleznu “Kristus debesbraukšana”.
1933. gadā, sagaidot dievnama 300 gadu jubileju, ēku no jauna izremontē, bet 1934. gadā tornī iesper zibens. Taču izdegušo torni drīz vien atjauno.
20. gadsimta sākumā baznīcas draudze bijusi viena no lielākajām un bagātīgākajām Latvijā. 1907. gadā tajā uzskaitīti ap septiņiem tūkstošiem locekļu. Patlaban to ir piecdesmit. Dievkalpojumi notiek mēneša otrajā un ceturtajā svētdienā.
