Sniegā un salā putniem nav viegli atrast barību. Taču mēs varam tiem palīdzēt pārciest ziemu un sagaidīt pavasari.
Sniegā un salā putniem nav viegli atrast barību. Taču mēs varam tiem palīdzēt pārciest ziemu un sagaidīt pavasari. Turklāt, putnus barojot, piesaistām tos uzturēties konkrētā vietā, kas savukārt atvieglo spārnaiņu novērošanu. Jāielāgo, ka esam atbildīgi par tiem, ko pieradinām. Sākot putnus barot, tas jādara regulāri līdz pat pēdējam sniegam.
Putniem ziemā nepieciešams tērēt daudz enerģijas, tāpēc vispiemērotākā ir barība ar augstu tauku saturu. Galvenais – tā nedrīkst būt sālīta, jo sāls kaitē spārnaiņu gremošanas sistēmai! Visvienkāršākā sagatavojama ļoti ātri – auzu pārslas vai sadrupinātu maizi izmērcē taukos vai eļļā. Laba barība ir tauki un speķis, saulespuķu sēklas un rieksti, piemēram, zemesrieksti, kā arī kaltēti augļi. Putniem garšo arī auzu un kukurūzas pārslas, linsēklas, miežu putraimi, grūbas, prosa, graudi un citas sēklas.
Tauki un speķis būs labs cienasts visu sugu zīlītēm, dižraibajiem dzeņiem, dzilnīšiem un strazdiem. Savukārt melnās saulespuķu sēklas ēdīs gandrīz visi putni. Jāņem vērā, ka tieši tās satur lielāku eļļas daudzumu nekā svītrainās. Zemesrieksti būs labs cienasts zīlītēm, zaļžubītēm, lauku zvirbuļiem, dzilnīšiem un dižraibajiem dzeņiem. Interesanti, ka dzilnīši un pelēkās zīlītes riekstus var glabāt slēptuvēs netālu no barotavas.
Vienkāršākais veids, kā izgatavot barotavu, – ņem tukšu jogurta, margarīna vai citu plastmasas trauku, kura dibenā izurbj nelielu caurumu, pa kuru izver auklu un iekšpusē iesien mezglu. Pēc tam bļodā sagatavo maisījumu no sēklām, riekstiem, kaltētiem augļiem un auzu pārslām. Pārlej tam pāri izkausētus taukus, izmantojot šādu proporciju – viena trešdaļa tauku un divas trešdaļas maisījuma. Visu labi sajauc. Iepilda plastmasas traukā. Kad maisījums sacietējis, to pakar ārā ar atveri uz leju.
Biežākie viesi pie putnu barotavām būs lielās zīlītes, zilzīlītes, cekulzīlītes, purva un pelēkās zīlītes, mājas un lauku zvirbuļi, dzilnīši, dižraibie dzeņi, melnie meža strazdi, kā arī mājas baloži, žagatas un sīļi. Retāk tās apmeklēs zaļžubītes, svilpji, pelēkās dzilnas, mazie un vidējie dzeņi.
No barotavas atrašanās vietas un tajā izmantotās barības ir atkarīgs, cik un kādi putni tur mielosies. Vislielākā spārnaiņu dažādība būs stabili nostiprinātā barotavā, kas atrodas kokā, krūmā vai uz palodzes. Zarā iekārtā, kas šūpojas vai piestiprināta pie nestabilas virsmas, piemērota galvenokārt īstiem “koku” putniem, piemēram, zīlītēm un zaļžubītēm. Ja barotava ir atklātāka, to vairāk apmeklēs spārnaiņi, kuri labprāt barojas uz zemes, tādi kā melnie meža strazdi un baloži. Putnu barotavās dažkārt mielojas Latvijā ziemot palikušie gājputni, kuri parasti pie mums sastopami tikai ligzdošanas periodā, piemēram, sarkanrīklītes un žubītes. Lauku apvidos, ārpus lielajām pilsētām, it īpaši mežu un lielāku parku tuvumā, barotavas paretam mēdz apciemot gandrīz visas Latvijā ziemojošo putnu sugas.
