Mūsu zeme tradicionāli izceļas ar pietāti pret izglītotu cilvēku un mudināšanu iegūt augstāko izglītību.
Mūsu zeme tradicionāli izceļas ar pietāti pret izglītotu cilvēku un mudināšanu iegūt augstāko izglītību. Taču līdztekus izglītību apliecinošam sertifikātam ir svarīgi, lai tā būtu kvalitatīva un to atzītu un augstu vērtētu arī potenciālie darba devēji. Tuvojas vasara un līdz ar to sesija, kā arī augstskolas absolvēšana. Ieskaites un eksāmeni ir barjera, kas studentiem jāpārvar, lai tiktu uz nākamo kursu vai pilnvērtīgi iekļautos darba dzīvē. Kādas metodes tiek izmantotas, lai to izdarītu?
Pirms pāris gadiem Latvijas augstskolās veiktais pētījums apstiprināja, ka daļa studentu eksāmenos špiko vai iesniedz referātus un kursa darbus, ko uzrakstījis kāds cits. Kā attaisnojumu savām darbībām jaunieši minēja pasniedzēju aizņemtību, nepamatotas prasības “iekalt” vielu un nespēju sniegt savlaicīgu un adekvātu atgriezenisko saiti. Studenti uzskata, ka daži pasniedzēji uzdod pārāk daudz mājasdarbu, lai gan zina, ka ne mazums strādā un nodarbojas ar aktīvu sabiedrisko darbību.
Tie, kas augstskolās izmanto negodīgas mācību metodes, parasti uzskata, ka tās ir noderīgas, lai pārvarētu krīzes situāciju, un nedomā par plašāku kontekstu. Ja no eksāmena atzīmes atkarīga stipendija vai atrašanās budžeta grupā un students redz, ka ar špikošanu vai norakstīšanu citi var tikt pie labām atzīmēm, viņam rodas priekšstats, ka negodīgi mācību paņēmieni ir vēlami un pat nepieciešami, lai dzīvē tiktu uz priekšu. Arī augstskolu mācību spēki tieši vai netieši rada pamatu neizpratnei un veicina negodīgumu. Ir vērojamas krasas atšķirības pasniedzēju reakcijā, ja viņi pieķer studentus špikojam vai iesniedzam plaģiātu. Zināmi tikai nedaudzi gadījumi, kad studenti par plaģiātu ir eksmatrikulēti. Šāda neviennozīmīga attieksme pret negodīgu metožu izmantošanu studiju laikā veido neveselīgu mācību vidi visā augstskolā. Pētījumos konstatēts, ka 67 procenti špikojošo studentu uzskata, ka tas ir labi, jo palīdzējis tikt pie labām atzīmēm. Kā akadēmiskā negodīguma iemesli minēti pasniedzēju lielā aizņemtība, strādājot vairākās darba vietās, un padomiskais domāšanas veids, kas paredz vienalga kāda diploma ieguvi un tālāko karjeras veidošanu ar radu un sakaru palīdzību. ASV zinātnieki novērtējuši, ka studenti, kas mācību procesā izmanto neatļautas metodes, savā turpmākajā darba dzīvē saņem vidēji par 15 procentiem zemākus ienākumus nekā tie, kas nav špikojuši vai nodarbojušies ar plaģiātu. Tas nozīmē – ja darba devējiem ir aizdomas, ka kādas augstskolas studenti diplomu ieguvuši nevis ar savām zināšanām, bet, visticamāk, izmantojuši neatļautas mācību metodes, viņiem tiek piedāvāta zemāka darba alga vai arī noteiktos amatos viņi vispār netiek pieņemti. Piemēram, ikviens, apmeklējot slimnīcu vai poliklīniku, vēlas saņemt savus patiesos analīžu rezultātus, nevis kādus nejaušus skaitļus, ko laborante izdomājusi tikai tādēļ, ka analīzes viņai nav bijis laika vai patikas veikt.
Augstskolu pasniedzēji ar administrācijas atbalstu ir tie, kas var veidot uzticīgu un godīgu mācību vidi. To var panākt, izmantojot piemērotas mācību metodes, tajā pašā laikā nesaudzīgi iestājoties pret špikošanu un plaģiātu, kad ar to sastopas auditorijā. Augstskolu administrācija var definēt vienkāršas procedūras, kā jārīkojas, ja atklāta neatļauta mācību metožu izmantošana eksāmenā vai kursa darbā.
Augstākā mācību iestāde var izveidot un, pats galvenais, ievērot akadēmiskā godīguma kodeksu, kas reglamentētu studentu un pasniedzēju atbildību studiju procesā, noteiktu sankcijas par novērotajiem pārkāpumiem. Augstskolu administrācijas atbalsts un skaidri noteikumi, kā pasniedzējiem un studentiem rīkoties, ja viņi praksē sastopas ar neatļautu mācību metožu izmantošanu, veicinātu arī kvalitatīvāku mācību procesu. Ja visu atstās pašplūsmā, var gadīties, ka augstākās izglītības prestižs kritīsies ne tikai vietējo darba devēju acīs, bet arī starptautiskā mērogā.
Saīsināti no politika.lv
