Vācu baroka meistara Georga Frīdriha Hendeļa vokāli instrumentālie darbi neskan bieži, tāpēc saprotama ļaužu interese.
Vācu baroka meistara Georga Frīdriha Hendeļa vokāli instrumentālie darbi neskan bieži, tāpēc saprotama ļaužu interese. Klausītāji piepildīja Jelgavas kultūras nama zāli 2. februāra vakarā.
Intriģējošs G.F.Hendeļa oratorijas “Izraēļi Ēģiptē” atskaņojums bija arī tādēļ, ka tuvojas skaņraža 250. nāves atceres gadskārta 2009. gadā. Johana Sebastiāna Baha laikabiedrs, bet tomēr atšķirīgs muzikālajā domāšanā – ne tik barokāli saspringts, daudz elastīgāks, brīvi “elpojošs”, arī muzikālajā izteiksmē demokrātisks.
G.F.Hendeļa lielformas darbi nav viegls uzdevums profesionāliem kolektīviem, tāpēc apsveicama ir jauno atskaņotājmākslinieku tuvošanās baroka mūzikas vērtībām. Lai arī G.F.Hendeļa oratorija “Izraēļi Ēģiptē” nav visbiežāk atskaņoto darbu vidū, tomēr tā spēj saistīt mūsdienu klausītāju uzmanību. Mākslinieciskās pieredzes kaldināšana – tā šā darba atskaņojums paliks atmiņā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskajam orķestrim un jauktajam korim, solistiem Guntai Davidčukai, Ancei Strazdiņai, Andrim Kanniņam, beļģu diriģenta Ērika van Nevela vadībā.
Ē.van Nevela stingri noteiktās izpildījuma līnijas mūziķi redzēja diezgan veiksmīgi, īpaši tas sakāms par oratorijas pirmo daļu “Exodus”, kur vislielākā slodze bija korim. Tēlainības un izpildījuma paņēmienu ziņā vislabāk padevās koris “Ēģiptiešiem riebsies dzert ūdeni no upes” ar skaidri iezīmētu pamazinātās septīmas intonāciju, kas ir izteiksmīga arī citos Hendeļa kora darbos, piemēram, “Mesijā”. Melodisks plūdums (koris “Viņš sūtīja biezu tumsu pār Ēģiptes zemi”) mijās ar kori “Tad viņš nokāva visus pirmdzimtos viņu zemē…”, labi parādot Hendelim tik raksturīgos gaismēnu efektus. Viscaur korekts, atbalstošs bija simfoniskā orķestra sniegums. G.F.Hendelis bieži vokāli instrumentālajos darbos izmanto arī menuetu, kā tas skaisti atklājas korī “Tā Izraēls redzēja lielo spēku”. Veiksmīgi tika sākta arī oratorijas “Izraēļi Ēģiptē” otrā daļa “Mozus dziesma”, bet acīmredzot mūsdienu cilvēkiem ar citu ritma enerģiju baroka mūzika tomēr nav viegli izpildāma. Hendeļa īpašajos teksta skandējumos dažviet zuda melodisko līniju skaidrība un arī oriģinālvalodā veidotais angļu teksts. Kā vienmēr, pārliecinoša bija soprāniste G.Davidčuka, vienīgi (varbūt tas Jelgavas kultūras nama zāles īpatnību dēļ) solo “Dziediet Tam Kungam” likās mazliet pārforsēts skanējumā. Īsi, bet skaidri atklājās A.Strazdiņas labi tembrētais soprāns. Acīmredzot nelielā skatuves pieredze lielformas darbu atskaņojumos liedza ne tikai kaismīgi apliecināt domu, bet to pilnskanīgi, savaldīti realizēt dziedājumā. Kopumā G.F.Hendeļa oratorijas “Izraēļi Ēģiptē” izpildījumos bija tuvošanās veiksmei.