Ierasts, ka dažādās transporta līdzekļu un smagās tehnikas daļās, transmisijā un hidrauliskajās konstrukcijās tiek lietoti specifiski šķidrumi, piemēram, dzinējā – motoreļļa, amortizatoros – speciāls «pildījums» u.tml.
Ierasts, ka dažādās transporta līdzekļu un smagās tehnikas daļās, transmisijā un hidrauliskajās konstrukcijās tiek lietoti specifiski šķidrumi, piemēram, dzinējā – motoreļļa, amortizatoros – speciāls «pildījums» u.tml. Izrādās, ierasto kārtību hidraulisko sistēmu jomā drīz varētu mainīt kāds radošs jaunievedums.
Rietumlafajetā (Indianas štatā) vietējās Pudjū universitātes pēdējā kursa studenti uzbūvējuši unikālu zāles pļaujamo mašīnu, kas ievērojama ar to, ka visās tās hidrauliskajās sistēmās, ieskaitot stūres un bremžu pastiprinātājus un pat transmisiju, ierasto, rūpnieciski gatavoto ķīmisko šķidrumu vietā tiek lietots… ūdens. Precizitātes labad gan jāpiebilst, ka jaunā «brīnummašīna» netika konstruēta «no nulles», bet gan radīta, pārbūvējot īpaši šim nolūkam ziedoto trīsdesmit vienu zirgspēku jaudīgo priekšpiedziņas pļaujmašīnu «Greens King IV». Jaunie izgudrotāji secinājuši, ka ūdenim salīdzinājumā ar specifiskajiem hidraulisko sistēmu šķidrumiem piemīt zināmas priekšrocības kā ekonomiskā, tā arī draudzīguma pret vidi ziņā. Piemēram, sērijveidā ražotajiem zāles pļāvējiem bieži sastopams defekts ir minēto šķidrumu noplūde, un golfa laukumos šī ķimikālija var pamatīgi sabojāt rūpīgi kopto zālienu, kura izveidošanā un uzturēšanā ieguldīti pat miljoni dolāru. Ūdens noplūdes gadījumā nekādi bojājumi, protams, nerastos. Šajā kontekstā jāpatur prātā, ka Amerikā golfs ir gana prestiža un pat elitāra spēle, un diezin vai viegli iedomāties, ka, piemēram, bariņš omulīgu miljonāru būtu ar mieru nodoties savas meistarības demonstrēšanai laukumā, kura acīm tīkamo zaļumu «grezno» ķimikāliju saēsts plankums.
Lauksaimniecības un bioloģisko inženierzinātņu profesors Garijs Krucs, kas vienlaikus darbojās arī kā radošo studentu konsultants, apgalvo, ka šāds izgudrojums, kurā tiek izmantots ūdens, būtu ļoti praktisks ar augstspiediena sistēmām aprīkotai (lauksaimniecības, mežizstrādes, ogļrakšanas u.c.) smagajai tehnikai, bet ne automašīnām, kuru hidrauliskajos stūres un bremžu pastiprinātājos spiedienu par augstu saukt nevar.
Ūdens, kuru lieto eksperimentālā zāles pļāvēja hidrauliskajā sistēmā, gan netiek tur ieliets pa tiešo no ūdensvada. Parastais dzeramais ūdens satur pārāk daudz minerālu un piemaisījumu, kas varētu izraisīt koroziju, tāpēc šim nolūkam tiek izmantots destilēts un dejonizēts ūdens, tādējādi neitralizējot elektriskos lādiņus, kas varētu izraisīt rūsēšanu.
Izklausās paradoksāli, taču ūdens hidraulisko sistēmu ražošanas izmaksas pašlaik ir divkārt augstākas nekā ierasto ķīmisko produktu sistēmu ražošanas izmaksas, bet situācija drīzumā varētu mainīties.
«Ja izpēte un priekšdarbi būtu pilnībā pabeigti, visas lielākās kompānijas ražotu hidrauliskās sistēmas, kurām speciālā šķidruma vietā varētu lietot ūdeni. Pašlaik viss vēl ir tikai sākuma stadijā, bet, kad tiks sākta šo sistēmu masveida ražošana, izmantojot nerūsējošo tēraudu un speciāli apstrādātu plastiku, cenas noteikti kritīsies,» ir pārliecināts G.Krucs.
Lai nākotnē hidrauliskajās sistēmās varētu izmantot tā saucamo parasto ūdeni, iecerēts, ka to sērijveida ražošanā tiks izmantoti minētie nerūsējošie materiāli. Kaut gan tas sadārdzinās ražošanas izmaksas, ekspluatācija būs ievērojami lētāka, turklāt arī enerģijas izmantošanas efektivitāte būs ievērojami augstāka, jo atšķirīga ir ūdens viskozitāte, kas nozīmē, ka tā cirkulācijas nodrošināšanai sistēmā nepieciešams mazāk enerģijas.
Profesors G.Krucs aprēķinājis, ka, izmantojot ūdeni, sistēmu efektivitāte varētu paaugstināties vismaz par desmit procentiem. «Tas neliekas daudz, taču šādā veidā – enerģijas ekonomijas rezultātā – Amerikā ik gadu tiktu ietaupīti piecsimt miljoni galonu degvielas,» viņš piebilst.
