Līdz ar iesniegumu Administratīvajai rajona tiesai par Jelgavas Reģionālā sabiedrisko pakalpojumu regulatora 22. jūnija lēmuma atcelšanu, saskaņā ar kuru Jelgavā no augusta tika paaugstināts ūdensapgādes tarifs..
Līdz ar iesniegumu Administratīvajai rajona tiesai par Jelgavas Reģionālā sabiedrisko pakalpojumu regulatora 22. jūnija lēmuma atcelšanu, saskaņā ar kuru Jelgavā no augusta tika paaugstināts ūdensapgādes tarifs, šā lēmuma darbība ir apturēta un patērētājiem spēkā ir līdzšinējais tarifs. Pagaidām nav zināms, kad tiesa jautājumu varētu izskatīt pēc būtības.
Kā zināms, regulators pirms Jāņiem apstiprināja SIA “Jelgavas ūdens” vienoto ūdensapgādes un kanalizācijas tarifu no 1. augusta – 0,70 latu par kubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa visām patērētāju grupām. Tostarp ūdensapgādei – 0,32 latus par kubikmetru, bet kanalizācijai – 0,38 latus. Vienlaikus lēmums paredzēja jaunu tarifa kāpumu no nākamā gada 1. janvāra – 0,76 lati par kubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa. No tiem ūdensapgādei tarifs būtu 0,34 lati par kubikmetru un kanalizācijai – 0,42 lati.
Pietrūkst lietderības izvērtējuma
Prasības pieteikumu Administratīvajai tiesai par regulatora lēmuma atcelšanu iesniedzis Domes deputāts Arnis Razminovičs, kas to vērtē kā nepamatotu un prettiesisku. Proti, lēmums jāpamato ar lietderības apsvērumiem, kas bijuši par pamatu tā pieņemšanai, lai visiem būtu skaidrs, vai lēmums ir samērīgs. Vēl jo vairāk tāpēc, ka regulators ir likumīgi izveidots, tā mērķis ir nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru cenas atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci.
Prasībā norādīts, ka atbilstoši likumam par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem Jelgavā tarifa projekta atbilstības izvērtēšanai pieaicināta neatkarīgā eksperte no Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas, kas tāpat kā citi eksperti par to nav sniegusi pozitīvu atzinumu. A.Razminovičs atzīst – analizējot “Jelgavas ūdens” tarifu projektu, var secināt, ka uzrādītie faktiskie izdevumi aprēķināti nepamatoti un neprecīzi. Proti, tarifu izmaiņu nepieciešamība pamatota, atsaucoties uz projekta realizācijai ņemto kredītu procentu atmaksu 2005. gadā. Šim nolūkam nepieciešami 23 738 lati. Taču jau pagājušajā gadā procentu ieņēmumi izdevumus pārsnieguši par 14 252 latiem. Turklāt tarifu aprēķinā 2003. gadam pozīcijā, kur norādīti ieguldījumi projekta realizācijai, iekļauti 275 000 latu, arī iepriekš veikti iekasējumi no patērētājiem.
Arī degvielas cenu kāpums nebūtu attiecināms uz tarifa palielināšanu, jo uzņēmuma vadītājs informējis regulatoru, ka jaunā tehnika ir ekonomiskāka un degvielas cenu paaugstināšanās dēļ uzņēmums kopējos izdevumus degvielai nepalielinās, tie plānoti iepriekšējā līmenī. Tarifa celšanās nav attaisnojama arī ar ūdens zudumu palielināšanos. Savukārt 2004. gada faktisko tarifu veidojošo izmaksu posteņu pamatojuma dokumentos nav pietiekamu ziņu objektīvai izmaksu apstiprināšanai, izvērtēšanai nav iesniegti iepriekšējie tarifu projekti, nepieciešamie aprēķini, paskaidrojumi un pamatojuma dokumenti.
Pietrūkst caurspīdīguma
Prasībā norādīts, ka regulatoram iesniegtā tarifu projekta dokumentācija nav sagatavota atbilstoši Ministru kabineta noteikumu “Par sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku pašvaldību regulējamās nozarēs” prasībām. Tajos ir būtiskas atkāpes, kas aprēķinus padara necaurspīdīgus un pieļauj kļūdu iespēju. Proti, tarifu izmaksu daļas galvenie posteņi atsevišķi nenodala, kādas ir ar pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas un kādas – administratīvās izmaksas.
Otrs arguments – nolietojuma aprēķinā 2006. gada tarifa projektam iekļauts dokuments, kur nav uzrādīta iepriekšējos periodos iegādāto pamatlīdzekļu atlikusī vērtība, kā arī projekta ietvaros saņemto pamatlīdzekļu sākotnējā vērtība. Trūkst pārliecinoša pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķina 460 700 latu apmērā un pamatojuma dokumentu. Aprēķinam nav arī pievienots paskaidrojums, no kādiem avotiem finansēti šajā gadā saņemtie pamatlīdzekļi.
Prasībā norādīts, ka tarifu paaugstināšanai iesniegtajos dokumentos ir pazeminātas administratīvās izmaksas, kā arī uzņēmumā veiktā ēku un transporta līdzekļu nolietojumu aprēķinu un ekspluatācijas izdevumu uzskaites kārtība ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumu normām.
Deputāts pieļauj, ka regulators nav izvērtējis ekspertu argumentus, tādējādi neveicot lietderības apsvērumu izvērtēšanu. Uzsvērts, ka regulators nepamatoti sašaurinājis likuma par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem mērķi. Proti, lēmumā norādīts, ka tas kalpo iespēju nodrošināšanai lietotājiem saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, bet aizmirsti citi pienākumi. Proti, nodrošināt iespēju lietotājiem saņemt pakalpojumus, kuru tarifi atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām.
Jāgaida septembra beigas
Administratīvā rajona tiesa pagājušajā nedēļā prasību pieņēmusi izskatīšanai, bet pagaidām nav zināms, kad tas varētu notikt. Tiesneša palīgs Nauris Grigalis pieļāva, ka pēc būtības lietu varētu skatīt septembra otrajā pusē.
SIA “Jelgavas ūdens” rīkotājdirektors Jānis Laizāns par A.Razminoviča prasību norādīja, ka tā galvenokārt ir pārsātināta ar norādēm uz ES direktīvām. Prasība iesniegta pret regulatoru, un tas arī šajā lietā ir atbildētājs. Savukārt uzņēmumam tas nodarīs zaudējumus. Šovasar viens precedents jau bijis – bija iniciatori, kas vēlējās apstrīdēt paaugstinātos gāzes tarifus, taču pēc tam, kad uzņēmums piedraudējis ar nodarīto zaudējumu piedziņu, tarifu apstrīdēšana apstājusies. “Jelgavas ūdens” no 1. augusta sācis uzskaitīt sev nodarītos zaudējumus.
Reģionālajā sabiedrisko pakalpojumu regulatorā “Ziņas” vēlējās noskaidrot tā viedokli par iesniegto prasību, kā arī uzzināt vairāk par tarifu projekta ekspertiem un viņu slēdzieniem. Regulatora vadītāja Valentīna Prokopenko ir atvaļinājumā. Pa mobilo telefonu viņa no informācijas sniegšanas atteicās.
