Lai garantētu iedzīvotāju veselības un mantas drošību, būtu nepieciešams izstrādāt noteikumus, kas paredzētu kārtību, kādā veicama kuģošana ar ūdensmotocikliem valsts iekšējos ūdeņos, uzskata iekšlietu ministrs Mareks Segliņš.
Lai garantētu iedzīvotāju veselības un mantas drošību, būtu nepieciešams izstrādāt noteikumus, kas paredzētu kārtību, kādā veicama kuģošana ar ūdensmotocikliem valsts iekšējos ūdeņos, uzskata iekšlietu ministrs Mareks Segliņš.
Iekšlietu ministrs rosina ieviest kārtību
Mareks Segliņš ir nosūtījis vēstuli satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Vladimiram Makarovam un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim Andrim Jaunsleinim. Tajā viņš izklāstījis savu satraukumu par problēmām, kas saistītas ar ūdensmotociklu kuģošanas kārtības nodrošināšanu Latvijas iekšējos ūdeņos. Iekšlietu ministrijas (IeM) Preses centrs informē, ka, pēc M.Segliņa domām, lai garantētu iedzīvotāju veselības un mantas drošību, būtu nepieciešams izstrādāt noteikumus, kas regulētu kārtību, kādā veicama kuģošana ar ūdensmotocikliem valsts iekšējos ūdeņos, noteiktu administratīvo atbildību ūdens motociklistu vadītājiem par sabiedriskās kārtības un drošības pārkāpumiem, kā arī paredzētu kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtību un to tehniskās prasības. Būtu jāizstrādā kārtība, kādā nosakāmas vietas, kur atļauts braukt ar šo tehniku. Svarīga esot arī ūdensmotociklistu apmācība.
IeM Preses centrs norāda, ka pašlaik, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības centra izdotu licenci, ūdensmotociklistus apmāca Aizsardzības ministrijas Jūrniecības tehniskais centrs. Tomēr arī šajā jomā nav normatīvo aktu, kas reglamentētu apmācības kārtību un prasības ūdensmotociklu vadītājiem. Vasaras atpūtas sezonā ir palielinājies ūdensmotociklu skaits, bet nav noteikta tiesiskā bāze, kas garantētu, lai, braucot ar to, netiktu radīti draudi un nodarīti kaitējumi ne pašam tehnikas vadītājam, ne apkārtējiem.
IeM ir izvērtējusi normatīvos aktus, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības un drošības tiesisko regulējumu Latvijas iekšējos ūdeņos. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikta atbildība par jūras transporta noteikumu un kuģošanas noteikumu pārkāpšanu iekšējos ūdensceļos. To izskatīšana ir piekritīga Jūras un upju transporta institūcijām. Termini «jūras transporta noteikumi» un «kuģošanas noteikumi» neietver ūdensmotociklistu izdarītos pārkāpumus. Tādēļ tie pielīdzināmi sabiedriskās kārtības un drošības pārkāpumiem uz ūdens, un par tiem atbildība pašreiz nav noteikta.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem «Par transportlīdzekļu, gaisa kuģu, kuģu, mazo kuģu un jahtu reģistrāciju valsts nodevu» ūdensmotocikli iekļauti Vides valsts inspekcijas un attiecīgās reģionālās vides pārvaldes reģistrējamo mazo kuģu un laivu uzskaitījumā. Taču joprojām nav noteikta kārtība, kādā ūdensmotocikli reģistrējami, kā arī nav izvirzītas tehniskās prasības, kādām jāatbilst minētajam kuģošanas līdzeklim.
Tā kā ūdensmotociklu reģistrācija normatīvajos aktos nav pilnībā noregulēta un tai ir būtiska loma šo kuģošanas līdzekļu vadītāju saukšanai pie atbildības, nepieciešams vienots valsts reģistrs, kas garantētu operatīvu informācijas ieguvi pārkāpumu gadījumos, uzskata M.Segliņš.
Amatpersonu viedokļi par kārtības uzturēšanu atšķiras
Tomēr pašlaik dažādu amatpersonu viedokļi par ūdensmotociklu lietošanas kontroles nepieciešamību dalās. Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes priekšnieks Haralds Dauginovičs «Ziņām» sacīja, ka Jelgavas ūdeņos ūdensmotociklistu nav tik daudz, lai policijai tiem būtu jāvelta īpaša vērība. Arī no statistikas datiem nevar secināt, ka viņi varētu radīt problēmas. Savukārt Jelgavas Municipālās policijas priekšnieka palīgs sabiedriskās kārtības uzturēšanas jautājumos Guntars Akmentiņš pauda pārliecību, ka šīs tehnikas vadītājus vajadzētu kontrolēt stingrāk: «Nereti iespējams novērot, kā viņi lielā ātrumā vizinās pa cilvēku iecienītām peldvietām. Tādēļ uzskatu, ka būtu nepieciešams izstrādāt noteikumus vai likumus, kas norādītu vietas, kurās ar ūdensmotocikliem drīkst pārvietoties. Svarīgi būtu ieviest šo transportlīdzekļu reģistrāciju, kā arī apmācību vadītāja apliecības iegūšanai, jo ūdensmotocikls tomēr ir ļoti jaudīgs braucamais, kas var arī avarēt,» uzskata G.Akmentiņš. Viņš arī apliecināja, ka pašvaldības policija varētu uzņemties ūdensmotociklistu kontroli, ja vien tā saņemtu nepieciešamo aprīkojumu.
Ar nekārtību likumos par ūdensmotocikliem neapmierinātas ir personas, kas tos izmanto priekam vai biznesam. Lielupē pie apvedceļa ūdensmotociklus izīrē zemnieku saimniecība «Brūveru Bleķi». Tās pārstāvis Viesturs Šmits uzskata, ka būtu nepieciešama kāda drošībsargājošo iestāžu struktūra, kas kontrolētu ūdensmotociklistus. «Lai arī šie braucamie ir dārgi un visvairāk izplatīti Rīgā un Jūrmalā, tomēr aizvien vairāk cilvēku tos iegādājas, turklāt ne vienmēr viņu braukšanas stils atbilst drošības prasībām. Nereti ar ūdensmotociklu tiek braukts iedzīvotāju iecienītās peldvietās pārāk tuvu cilvēkiem. Ar tiem vizinās arī iedzērušas personas, tādēļ, ņemot vērā ievērojamo ātrumu, ko šis transportlīdzeklis var attīstīt, negadījumi draud ik uz soļa,» tā V.Šmits.
Braucējam jāsaņem mazo kuģu vadītāja apliecība
Saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem ūdensmotocikli un nelielās, bet nereti ļoti jaudīgās motorlaivas oficiāli tiek dēvētas par mazajiem transporta līdzekļiem uz ūdens. Lai pilntiesīgi varētu braukt ar ūdens motociklu, līdzīgi kā motorlaivu vadītājiem ir jāsaņem mazo kuģu vadītāja apliecība, informē Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes inspektors Aivars Kalveitis. To var iegūt tikai pēc tam, kad reģionālās pārvaldes speciālists pārliecinājies, ka pretendenta motorlaiva vai ūdensmotocikls atbilst visām prasībām. A.Kalveitis informē, ka pašlaik Jelgavā un rajonā apliecības motorlaivu vadīšanai saņēmušas 177 personas, bet ūdensmotociklu – desmit. Saskaņā ar pašreizējo kārtību personām, kas ūdensmotociklus izīrē no kāda uzņēmuma (Jelgavā un rajonā šādu pakalpojumu oficiāli piedāvā divi uzņēmumi), nekādas apliecības nav vajadzīgas, un visu atbildību uzņemas izīrētāji.
Par kārtību gādās reorganizētā ūdens policija
Atsaucoties uz Valsts policijas priekšnieka vietnieka, Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieka Igora Krasovska teikto, laikraksts «Diena» informē, ka šā mēneša laikā tiks reorganizēta līdzšinējā transporta policija un ūdens policija, kas vismaz Rīgas reģionā nonāks Rīgas Policijas pārvaldes pārziņā. Reorganizētajai ūdens policijai jāsāk darboties ne vēlāk kā līdz galvaspilsētas jubilejai, lai nodrošinātu kārtību Daugavā. Tomēr kopumā paredzēts, ka šī policijas struktūrvienība ar ātrgaitas kuteriem patrulēs Daugavā, Lielupē, Buļļupē, kā arī Rīgas reģiona ezeros un kanālos. Ūdens policistiem būs līdzīgas funkcijas kā ceļu policistiem. Tomēr vienlaikus nepieciešami grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā – jāparedz arī sodi par braukšanu dzērumā, ātruma pārsniegšanu, zīmju neievērošanu un citiem pārkāpumiem, kas tiek pieļauti ne retāk kā uz sauszemes.
I.Krasovskis izteicis pārliecību, ka ūdens policijai jābūt arī citur Latvijā, jo ar ūdensmotocikliem un motorlaivām brauc visur.
