Nākamnedēļ apritēs divi mēneši, kopš Madaru ielas iedzīvotāji vērsās Jelgavas pašvaldībā un tai pakļautajās iestādēs ar jautājumiem par ūdens caurteku, jaunas kanalizācijas un ūdensvada izbūvi šajā ielā.
Nākamnedēļ apritēs divi mēneši, kopš Madaru ielas iedzīvotāji vērsās Jelgavas pašvaldībā un tai pakļautajās iestādēs ar jautājumiem par ūdens caurteku, jaunas kanalizācijas un ūdensvada izbūvi šajā ielā. Tomēr teju visas vasaras garumā pie skaidras atbildes vai padoma jelgavnieki nav tikuši.
Deviņu Madaru ielas privātmāju īpašnieki (posmā no Emīla Dārziņa līdz Madaru ielas atzaram uz Jasmīnu ielu) vērsušies pašvaldībā divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, viņi nav mierā, ka aģentūras “Pilsētsaimniecība” darbinieki norāda uz nepietiekami uzturētiem grāvjiem un caurtekām gar ielas malām. Savukārt otrs jautājums saistīts ar jaunas kanalizācijas un ūdensvada ierīkošanu. Pirmo iesniegumu 11. jūnijā iedzīvotāji adresējuši Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietniekam Aigaram Rublim, “Pilsētsaimniecības” direktoram Andrejam Baļčūnam un SIA “Jelgavas ūdens” tehniskajam direktoram Ēvaldam Jaudzemam.
Sola, nepārzinot situāciju
Desmitiem gadu laikā izveidojusies situācija, ka minētajā Madaru ielas posmā abās pusēs ir lietus notekūdeņu aizvadīšanas grāvji, bet krustojumā ar Emīla Dārziņa ielu nav caurteku, pa kurām nokrišņi varētu plūst uz pilsētas centralizēto kanalizāciju, kas izbūvēta krustojumā ar Tērvetes ielu.
Kā minēts pašvaldības saistošajos noteikumos (nr.57), par ielu (ceļu) šķērsojošu caurteku deformāciju un aizsērējumu novēršanu atbildīga aģentūra “Pilsētsaimniecība”. Atbildē iedzīvotājiem A.Rublis parakstījis A.Baļčūna sagatavotu dokumentu, kurā “Pilsētsaimniecība” apņēmusies organizēt caurteku pārtīrīšanu. Neiedziļinoties reālajā situācijā, pašvaldība vien apgalvojusi, ka Madaru ielas grāvju sistēma pieslēdzas Emīla Dārziņa ielai. Taču tur redzams, ka abas Madaru ielas puses nav savienotas ar cauruli zem tās. Savukārt teritorijas slīpums veidojas uz Tērvetes ielas pusi. Tas nozīmē – ja neizveido jaunas caurtekas zem Emīla Dārziņa ielas, kas nodrošinātu nokrišņu aizplūdi uz Tērvetes ielas kanalizācijas sistēmu, tad ūdens vienkārši riņķo pa grāvjiem no Madaru ielas gar Emīla Dārziņa ielu, bet tālāk pa Madaru ielas atzaru nonāk sākumpunktā. Līdz ar to esošās apšaubāmas kvalitātes caurtekas tīrīšana problēmu neatrisinātu.
Termiņi nezināmi
Iedzīvotāji, saņēmuši virspusīgu, nekonkrētu un tikai daļēju atbildi, jūnija beigās atkārtoti vērsās pie Jelgavas Domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa. Pēc divām nedēļām viņi saņēma “Pilsētsaimniecības” direktora vietnieka Jāņa Langes atbildi, bet pusotra mēneša laikā no A.Rāviņa nekādu skaidrojumu nav redzējuši.
Informējot par lietusūdens sistēmu Madaru ielā, J.Lange vēsta – tikai pēc otrā iesnieguma aģentūras darbinieki klātienē pārliecinājušies par situāciju minētajā rajonā. Konstatēts, ka caurtekas zem iebraucamajiem ceļiem Madaru ielā no Smilšu un Emīla Dārziņa ielas ir dažādos līmeņos, tādēļ kavēta nokrišņu aizvade pa grāvju sistēmu. Direktora vietnieks arī atzīst, lai tā normāli funkcionētu, nepieciešams izstrādāt esošo grāvju rekonstrukcijas projektu. Cik ilgā laikā to varētu izdarīt, “Pilsētsaimniecība” paturējusi noslēpumā. Pēc tehniskā risinājuma noteikšanas aģentūra organizēšot caurtekas izbūvi Madaru un Emīla Dārziņa ielas krustojumā. Tas būtiski atrisinās notekūdeņu aizvadīšanas problēmu. Taču pagaidām nav zināms, kad darbi varētu sākties.
Ierīko dziļākos kolektorus
Vēršoties pie pilsētas mēra A.Rāviņa, iedzīvotāji viņam atgādinājuši, ka pirms 2001. gada pašvaldību vēlēšanām Madaru ielai līdz 2003. gadam solīts jauns ūdensvads un kanalizācija. Nu jau teju četri gadi pagājuši, bet tur no komunikācijām nav ne vēsts.
Kā “Ziņām” skaidro SIA “Jelgavas ūdens” valdes loceklis Jānis Laizāns, realizējot projektu “Ūdenssaimniecības attīstība Jelgavā”, konkursā uzvarējusī firma veica priekšizpētes darbus un sniedza savus priekšlikumus inženiertīklu izbūvei pilsētas administratīvajā teritorijā. Toreiz projekta pirmajā kārtā Madaru iela nebija iekļauta. Šādi priekšizpētes darbi tiek veikti, arī sagatavojot tā otrās kārtas priekšlikumus inženiertīklu izbūvei. “Maz ticams, ka tajos būs iekļauta Madaru iela ar 160 metru komunikācijām,” J.Laizāns uzsver, ka parasti tiek paredzēts izbūvēt dziļākos kanalizācijas kolektorus, dodot iespēju nākotnē pieslēgties blakus teritorijām.
Projekta otrās kārtas dokumentācijas sagatavošanā sarežģījumus radot arī tas, ka no šā gada janvāra tādiem darbiem samazināti ES piešķirtie līdzekļi.
Darbi jaapmaksā pašiem
Pagaidām vienīgais variants, kāds piedāvāts Madaru ielas iedzīvotājiem, ir kanalizācijas un ūdensvada ierīkošanu daļēji finansēt pašiem.
Kā skaidro SIA “Jelgavas ūdens”, būvizmaksas nosaka, veicot cenu aptauju starp vairākām firmām. Prognozējams, ka tās varētu būt 35 – 40 tūkstoši latu. Pašvaldība sedz 50 procentu no ielas maģistrālo vadu izmaksām. Māju pievadi jāizbūvē iedzīvotājiem par saviem līdzekļiem.
“SIA “Jelgavas ūdens” nodarbojas ar esošo ūdensvada un kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un reģionālais sabiedrisko pakalpojumu regulators nepieļauj jaunas būvniecības izmaksas iekļaut tarifos,” vēsta J.Laizāns, iesakot iedzīvotājiem apsvērt finansiālās iespējas un aktīvāk izmantot Jelgavas Domes piedāvāto 50 procentu līdzfinansējumu tīklu izbūvei. Taču jāuzsver, ka šim nolūkam 2007. gadā paredzētie 50 000 latu jau realizēti.
Par nākamo komunikāciju izbūvi projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Jelgavā” otrajā kārtā varēs spriest, kad būs pabeigti izpētes darbi un izskatīti priekšlikumi.
Daudz neskaidrību
Likums “Par pašvaldībām” paredz, ka pašvaldības autonomā funkcija ir iedzīvotājiem organizēt arī tādus komunālos pakalpojumus kā ūdensapgāde un kanalizācija. Taču Madaras ielas iedzīvotāji ir neizpratnē, ka pagājušo 25 gadu laikā, kopš tas tehniski iespējams, Jelgavas vietējā vara to vēl nav spējusi noorganizēt. Tā vietā viņiem tiek piedāvāts finansēt pusi komunikāciju ierīkošanas, lai gan saskaņā ar likumu visi darbi pilnībā jāsedz no pašvaldības līdzekļiem.
Lai gan pirmais iesniegums rakstīts jau 11. jūnijā, Madaru ielas mājokļu īpašnieki tā arī nav saņēmuši sīku atbildi, kurā pausts skaidrojums par visiem viņu vēstulē izteiktajiem jautājumiem. Arī pašvaldības aģentūra “Pilsētsaimniecība” nav devusi konkrētu atbildi, kad tiks sakārtota šī mikrorajona notekūdeņu aizvadīšanas sistēma.
Aģentūras darbinieki un Pašvaldības policija norāda, ka tos nedrīkst iepludināt tuvējos grāvjos. Madaru ielas apkaimē ir augsti gruntsūdeņi, kas pilda arī notekūdeņu savākšanas bedres. Ja māju īpašniekiem jāiztiek tikai ar tām, akas jāizsūknē reizi nedēļā vai divās. Mēnesī tas veido vismaz 40 latu izmaksas. Ierīkojot kanalizācijas sistēmu, tās būtu daudzkārt mazākas. Pašvaldība rosina arī izbūvēt mūsdienīgas nosēdakas privātmāju dārzos, bet iedzīvotāji teic – 700 kvadrātmetros, kur vieta pāris ābelēm un ēkai, tādām būtu jāatvēl visa teritorija.
Neskaidrību daudz, iedzīvotāji gatavi ko mainīt, bet divu mēnešu laikā pašvaldība nav spējusi sniegt padomu turpmākai rīcībai.
***
Ja iedzīvotāji piekrīt samaksāt 50 % no komunikāciju izbūves:
1. Iedzīvotāji pasūta kopēju projektu.
2. Iesniedz kolektīvu iesniegumu Domē līdzfinansējuma piešķiršanai.
3. Iesniedz projektu un katra īpašnieka iesniegumu SIA “Jelgavas ūdens” par piedalīšanos projekta realizācijā.
4. “Jelgavas ūdens” veic cenu aptauju par būvizmaksām.
5. “Jelgavas ūdens” slēdz līgumu ar katru īpašnieku par dalības maksu. To var noteikt visiem vienādu vai īpašniekiem savstarpēji vienojoties.
6. Pēc dalības maksas saņemšanas SIA “Jelgavas ūdens” šo naudu pārskaita būvfirmai materiālu iegādei un projekta realizācijai.
7. Objektu nododot ekspluatācijā, Dome pārskaita 50 procentu būvizmaksu SIA “Jelgavas ūdens”, lai varētu norēķināties ar būvfirmu.
