Saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem salmus dedzināt ir aizliegts, bet tiem, kas to tomēr dara, tiek piemērots sods.
Saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem salmus dedzināt ir aizliegts, bet tiem, kas to tomēr dara, tiek piemērots sods.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jelgavas brigādes inspektors Āris Baugers informē, ka, ņemot vērā salmu dedzināšanu, kas Jelgavas rajonā kļūst aizvien izplatītāka, glābšanas dienesta speciālisti veic pārbaudes un zemnieki, kas salmus dedzinājuši, tiek sodīti. Ā.Baugers norāda, ka saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem kūlu, rugājus, salmus un niedres dedzināt ir aizliegts, bet tiem, kas noteikumus pārkāpj, draud administratīvais sods no desmit līdz simts latiem.
Šonedēļ ugunsdzēsēji par salmu dedzināšanu jau ir sastādījuši desmit administratīvo pārkāpumu protokolu. Ā.Baugers atzīst, ka soda naudas apmērs tiek noteikts, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi.
Ugunsdzēsēji pārbaudē ir konstatējuši, ka šonedēļ visaktīvāk salmi tiek dedzināti Vircavas pagastā, kur sastādīti četri administratīvā pārkāpuma protokoli. Daudz salmu dedzinātāju ir arī Sidrabenes pagastā, savukārt Jaunsvirlaukā to esot mazāk, bet Zaļeniekos un Platonē šādi ugunsdrošības noteikumu pārkāpumi vispār neesot konstatēti.
Ugunsdzēsēji atgādina, ka salmu dedzinātāji pirmām kārtām apdraud savus traktorus, ar kuriem reizēm viņi brauc tieši iekšā liesmās. Taču, tāpat kā dedzinot kūlu, apdraudētas ir arī tuvējās ēkas, meži un citu zemnieku lauki. Turklāt kodīgie dūmi var radīt neērtības apkārtējo māju iedzīvotājiem.
Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vecākā referente Gunta Garanča atzīst, ka salmus dedzina tie zemnieki, kas nav varējuši atlicināt līdzekļus smalcinātāja iegādei: «Zemniekiem nav zināšanu un speciālas tehnikas, lai salmus sasmalcinātu, tādēļ tie izvēlas vieglāko ceļu – salmiem pielaiž uguni.» Zemnieki, kuriem nav lopu, salmus var pārdot sēņu audzētājiem, cilvēkiem, kas ar tiem kurina speciālas krāsnis, vai vēl kādam, tomēr G.Garanča vērtē, ka to darīt nav izdevīgi, jo līdzekļi, kas tiks iztērēti salmu savākšanai no lauka, noteikti būs krietni lielāki nekā ieņēmumi no pārdošanas. Viņa norāda, ka pēc salmu sadegšanas uz lauka paliek pelni, kas, iestrādāti zemē, ir arī mēslojums.
«Es nespēju šādu zemnieku rīcību īpaši atbalstīt vai nosodīt, jo apzinos, ka lielā mērā salmi tiek dedzināti nabadzības dēļ,» tā G.Garanča.
