Latvijas prezidents izpelnījies ne pārāk glaimojošus epitetus britu žurnāla «The Economist» komentārā par triju Baltijas valstu prezidentiem.
Latvijas prezidents izpelnījies ne pārāk glaimojošus epitetus britu žurnāla «The Economist» komentārā par triju Baltijas valstu prezidentiem.
Igaunijas iekļūšanā Eiropas Savienības kandidātvalstu stiprākajā piecniekā liela loma bijusi pieklājīgajam Meri, kas ir daudz lasījis un šarmanti izsakās piecās valodās, teikts komentārā «Baltijas bobslejs».
Latvijas prezidents Guntis Ulmanis un kādreizējais Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks arī par savu valsti izsaka daudz. Laikraksts norāda, ka Ulmanis ir pirmskara Latvijas diktatora brāļadēls un, tāpat kā Meri, bijis izsūtījumā Sibīrijā. Kamēr Meri Sibīrijā aizrāvies ar somugru pētniecību un vēlāk veidojis filmas par viņiem, Ulmanis meklējis sava radinieka pīšļus, raksta «The Economist».
«Bijušais birokrāts, kas bez sava slavenā uzvārda būtu neiedomājams kandidāts augstākajam amatam, flegmatiskais Ulmanis krietni mazāk atgādina karali filozofu kā Meri,» teikts rakstā. ««Es gribu, lai mana tauta atrod savu identitāti,» viņš saka. Un kāda tā varētu būt? «Es nezinu,» viņš atbild, bet tad, sajūtot kļūmi, piebilst: «Kopīga Eiropas identitāte un savstarpējā cieņa.»»
Lai gan bijušais Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks bija kādreizējais komunistiskās partijas līderis, viņš vienīgais no ekskomunistiem postpadomju Centrāleiropā tika ievēlēts par prezidentu. Viņa pēcteča Valda Adamkus tēls gan ir tuvāks Meri, atzīmē avīze.
Komentārā rezumēts, ka, lai gan policijas, robežkontroles un tiesu reformu īstenošanā, kas nepieciešamas baltiešu integrācijai Rietumos, prezidentu trio neko daudz nevar izdarīt, viņu tēliem ir nozīme. Un tie ir krasi atšķirīgi. Pēc «The Economist» domām, Meri pašpārliecinātā attieksme atspoguļo Igaunijas «pārsteidzoši pašpārliecināto» atgriešanos Eiropā. «Latvijas aizkaitinātībai, izlemjot, ko tā vēlas, kā atbalss ir pieklājīgais, pelēkais, gandrīz apmulsušais Ulmanis, ar vienu kāju pirmskara autoritārismā, ar otru padomju laika birokrātijā,» teikts rakstā. Savukārt Lietuvas nedaudz ambiciozās attiecības ar pagātni tika demonstrētas ar Brazauska ievēlēšanu 1992. gadā, bet tas, ka šogad ar nelielu balsu pārsvaru uzvarēja rietumnieciskais Adamkus, «atklāj novēlotu sapratni, ka jāpanāk pārējie».
