Sekojot Izraēlas un Palestīnas politisko notikumu attīstībai, rodas iespaids, ka laiks Tuvajos Austrumos ir atkāpies no mūsdienu pasaulei tik ierastā vēsturiskā laika ritējuma, dodot priekšroku mītiskajai laika gaitai.
Sekojot Izraēlas un Palestīnas politisko notikumu attīstībai, visiem kāpumiem un kritumiem, piekāpšanās un atkāpšanās spēlēm, konfliktu noregulēšanai un destabilizēšanai, rodas iespaids, ka laiks Tuvajos Austrumos ir atkāpies no mūsdienu pasaulei tik ierastā vēsturiskā laika ritējuma, dodot priekšroku mītiskajai laika gaitai. Miera sarunas, šķiet, sākušās aizlaikos, kad Haoss tika aizdzīts un nodibinājās kārtība, tādējādi iekļaujoties radīšanas mītu robežās. Nebeidzamie konflikti, kuru scenārijs atkārtojas no viena uz otru, cirkulāri rit, līdzinoties čūskas, kas kož savā astē, augumam.
Nedēļas sākumā ASV prezidents Bils Klintons ierastajā vidutāja lomā Tuvo Austrumu konfliktā devās uz Ēģipti, lai tiktos ar Izraēlas un Palestīnas līderiem Ehudu Baraku un Jasiru Arafatu. Divu dienu samitā Ēģiptes kūrortpilsētā Šarmelšeihā valstu līderi sprieda par to, ka vajadzētu vienoties par vardarbīgo sadursmju izbeigšanu, kas Izraēlā un Palestīnā turpinās kopš 28. septembra. Turklāt katru dienu šajās sadursmēs dzīvības zaudē cilvēki. Bojāgājušo skaits jau sniedzas pāri simtam, un no tiem lielākā daļa ir palestīnieši. Klintons, komentējot samitā panākto, teicis, ka abas puses ir piekritušas aicināt izbeigt vardarbību ar konkrētiem steidzamiem pasākumiem. Plānots, ka ASV un ANO izveidos izmeklēšanas komisiju, lai rastu skaidrību, kas īsti noticis pagājušo nedēļu laikā. Tikšanās noslēgumā Izraēlas un Palestīnas vadītāji nonāca pie vienota lēmuma – atcelt palestīniešu teritoriju blokādi un atvērt Gazas sektora lidostu. Taču šie lēmumi nespēs nodrošināt vardarbības pārtraukšanu, kas sen pāraugusi divu valstu bruņota konflikta robežas. Izraēlas un Palestīnas konflikta paēnā palielināsies terorisma draudi visā pasaulē, ko aizbildinās ar palestīniešu apspiešanu, un mītiska nacionālreliģiska naida vārdā būs spiesti mirt cilvēki, kas varbūt tikai dažas reizes no televīzijas diktora mutes dzirdējuši par kaut kādu nemieru Tuvajos Austrumos.
Daudzviet Eiropā musulmaņu radikālie grupējumi ir izteikuši draudus ebreju kopienas locekļiem, tādējādi solidarizējoties ar palestīniešiem. Britu islama fundamentālisti izplatījuši plakātus ar aicinājumiem nogalināt ebrejus. Francijas pilsētā Tulonā maskās tērpti cilvēki šonedēļ meta degbumbas ebrejiem piederošā gaļas veikalā, un kopumā valstī ir notikuši vairāk nekā 20 uzbrukumi sinagogām, ebreju skolām. Vardarbība met arvien lielākus lokus arī Eiropas valstīs, un ebreju kopienas līderi jau pasteigušies paziņot, ka šādi antisemītisma uzplūdi nav pieredzēti kopš Otrā pasaules kara. Savu pirmo interviju kopš 1998. gada sniedzis slavenais starptautiskais terorists Osama bin Ladens, kas kārtējo reizi atgādināja, ka karš pret islama ienaidniekiem nebeigsies.
Savukārt Irānā kāds ietekmīgs fonds gatavojas izveidot tūkstoti skolu, kas tiks nosauktas palestīniešu mocekļu vārdos. Skolās, kas būs atvērtas visu vecuma audzēkņiem, tiks mācīts palestīniešu «jautājums» un «cīņa pret cionistisko ienaidnieku» Izraēlu. Tā dēvētais miera process tālu pārsniedzis šā jēdziena robežas, arī saprāta robežas. Ceturtdien trīs Izraēlas kara helikopteri atklāja uguni izraēliešu un palestīniešu sadursmju laikā pie Jordānas rietumkrasta Nablusas pilsētā. Šāds incidents ne tikai sagrāva visu, ko izdevās panākt nedēļas sākumā Ēģiptē, bet kļūst neskaidra pašas Izraēlas nostāja, jo tāds solis vairāk liecina par konflikta saasināšanu, kurā emocijām, šajā gadījumā naidam, ir lielāka nozīme nekā prātam un skatījumam nākotnē. Politiķu centieni iztiesāt Tuvo Austrumu lietu aizvien biežāk cieš fiasko. Diplomātija savu bezspēcību pierādījusi jau vairāku gadu desmitu garumā. Ir pienācis laiks globāli izvērtēt Tuvo Austrumu problēmu, tikai atklāts ir jautājums, vai šādu lomu ir pa spēkam uzņemties ANO, kas jau pirms vairākiem desmitiem gadu atzina Izraēlas pašpasludināto «pievienoto» teritoriju par okupētu.
