Izlasot 14. jūlijā «Ziņās» asprātīgi un humoristiski uzrakstīto vēstuli «Neļausim uzvarēt cietsirdībai», kuru rakstījušas Raiņa ielas 3. nama pensionāres par kaķīšu nedienām šajā namā, gribas saķert galvu un klusi nočukstēt.
Izlasot 14. jūlijā «Ziņās» asprātīgi un humoristiski uzrakstīto vēstuli «Neļausim uzvarēt cietsirdībai», kuru rakstījušas Raiņa ielas 3. nama pensionāres par kaķīšu nedienām šajā namā, gribas saķert galvu un klusi nočukstēt: «Kungs, atpestī no visa ļauna un no šādām kaimiņienēm!» Šīs (vai šī) kundzītes ļoti pārdzīvo kaimiņu negatīvo attieksmi pret kaķu «uzkundzēšanos» šajā namā, palīgā piesaucot pat dažādus Kriminālkodeksa pantus un Domes pieņemtus lēmumus, kas it kā viņas traumējot. Jāsaka šīm pensionārēm gluži atklāti, ja cilvēks grib dzīvot «cūcībā», tad loģiski būtu tādu dzīvesvietu sev arī meklēt, bet nevajadzētu aizbildināties ar «dzīvnieku mīlestību». Domāju, ka ne jau viens vien jelgavnieks būs meklējis sirdszāles šādu «kaķmīļu» dēļ. Lieta ir ļoti vienkārša. Nevienu dārzeni, vai tie būtu kartupeļi vai kas cits, šādā «kaķu patversmē» turēt nav iespējams, jo «patīkamā» aromāta dēļ diez vai normāls cilvēks tos lietos uzturā. Normāls cilvēks arī nebūs ar mieru ēst neskaitāmos prusakus, kas savairojas proporcionāli šādām «dzīvniekmīļu» aktivitātēm. Un beidzot šo bēdu klāstu, gribu cienījamām (vai cienījamai) kundzītēm uzdot jautājumus.
Sakiet, lūdzu, vai tiešām Jūs uzskatāt, ka mīlat kaķus? Vai Jūs sevi uzskatāt par nemirstīgām – kā Kaščejs? Kas pēc Jums rūpēsies par šo kaķīšu likteni, kurus negribēs barot pārējie kaimiņi? Kaķīšu taču būs savairojies tik daudz! Vai tiešām Jums viņu nav žēl?! Tad jau Jums steidzīgi jārada sev pēcnācēji, kas rūpēsies par atstāto mantojumu.
Cerībā, ka brīnums nenotiks un pēcnācēju nebūs –
jelgavnieks M.B.
