Vai zināt, kuru zivi tautā mēdz dēvēt par saimnieku? Domājat, tas ir ūsainis sams vai treknais plaudis? Nekā. Par visu upju saimnieku dēvē ķīsi – necilu asaru dzimtas zivteli, kura mīt gandrīz visos ūdeņos.
Vai zināt, kuru zivi tautā mēdz dēvēt par saimnieku? Domājat, tas ir ūsainis sams vai treknais plaudis? Nekā. Par visu upju saimnieku dēvē ķīsi –
necilu asaru dzimtas zivteli, kura mīt gandrīz visos ūdeņos.
Ja nekā cita vairs nav, ķeras ķīši, kurus rijībā pārspēj reti kura zivs. Iespējams, tāpēc šī spuraste tā iesaukta.
Ķīsis mīt visās ūdenstilpēs, varbūt vienīgi ne pārāk dūņainās un ar trūcīgu skābekļa saturu. Taču tas ir izvēlīgs un dzīvo vien tur, kur jūtas vislabāk.
Ķīsis pavada dzīvi gultnes tuvumā, nemitīgi rosoties barības meklējumos. Viņi labprāt izvēlas gultnes padziļinājumus, siekstas, vietas, kur lielākā upē ietek mazākas. Viņiem patīk ēna, vēss ūdens. Tur, kur gultni noklājis ķīšu bars, citas zivis met līkumu. Tāpēc, ja sākat vilkt vienu sīku ķīsēnu pēc otra, labāk apsvērt iespēju meklēt citu makšķerēšanas vietu.
Ja barības gana, šī zivs spēj izaugt visai prāva un, pareizi pagatavota, ir ļoti garda. Latvijas rekordķīsis noķerts 1998. gadā Boževas ezerā un svēra 150 gramu.
Tiem, kam ķīši šķiet piemērots loms, uz āķa vajadzētu likt izturīgas sliekas gabaliņu, lai katrreiz nav jāņem jauna ēsma. Parasti lieto divus āķus ar vienāda garuma pavadiņām, un “dupleti” gadās visai bieži. Ēsmai vienmēr jāguļ uz grunts.
Citas zivis ķīšus ķer nelabprāt, tāpēc viņus nevajadzētu izmantot ēsmai. Izņēmums ir vēdzeles un lielie asari. Turklāt ķīšus nedrīkst turēt vienā traukā ar citām ēsmas zivtiņām.
***
Ķīsis
Asaru dzimtas saldūdens zivis. Garums līdz 20 centimetriem, masa parasti līdz 100 gramiem. Mugura brūngana, sāni brūnganzaļi, ar melniem plankumiem. Sastopami upēs un ezeros, arī jūrā upju grīvu rajonos. Dzīvo lielos baros. Pamatbarība ir zooplanktons un zoobentoss, labprāt ēd trīsuļodu kāpurus, nelielas dēles, citu zivju ikrus. Aktīvi visu gadu. Nārsto no aprīļa līdz jūlijam zālainās vietās. Lēnaudzīgi. Izplatīti Eiropā un Āzijā, arī Latvijā bieži sastopami. Zivsaimniecībā kaitīgas, grūti izskaužamas zivis. Nopietni pārējo
spuraiņu barības konkurenti.
