Vācijas, Beļģijas un Turcijas iedzīvotāji vēl joprojām nav atguvušies pēc šīs vasaras katastrofālajiem plūdiem. Savukārt Latvija šovasar piedzīvoja ilgstošu sausuma periodu. Jaunākais Pasaules Dabas fonda (PDF) ziņojums parāda, kā zaļās infrastruktūras var mazināt šādu notikumu ietekmi uz sabiedrību, dabu un ekonomiku Eiropā.
Pēc PDF pasūtījuma uzņēmuma “Deltares” veiktajā pētījumā konstatēts, ka upju dabisko īpašību un plūsmas atjaunošana ilgtspējīgāk uzlabo noturību pret plūdiem nekā tradicionālie inženiertehniskie risinājumi. “Deltares” ziņojumā norādīts, ka, ņemot vērā visus ieguvumus ūdens kvalitātes, barības vielu aizturēšanas un plūdu riska samazināšanas ziņā, liela mēroga palieņu un upju atjaunošana ir ekonomiski izdevīgāka nekā tradicionālie risinājumi.
Šogad Vācijā un Beļģijā pilsētas un ciemus izpostījuši milzīgi plūdi, kuros bojā gājuši vairāk nekā divsimt cilvēku. Saskaņā ar jaunākajā ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumā sniegtajām aplēsēm, ja globālā temperatūra paaugstināsies par 1,5°C vai vairāk salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu, spēcīgi nokrišņi un ar tiem saistītie plūdi pastiprināsies un kļūs aizvien biežāki.
Plūdu gadījumā palienes ir tās, kas var novērst dzīvībai bīstamas situācijas. Tomēr pēdējos gadsimtos dabiskās palienes Eiropā krasi samazinājušās, atstājot lielajām upēm nepietiekami daudz vietas situācijās, kad ūdens līmenis paaugstinās. Piemēram, Reina un Mūsa, kas šovasar pārplūda, pilnībā zaudējušas savas dabiskās palienes. Parasti, reaģējot uz lieliem plūdiem, valdības iegulda līdzekļus tehniskos risinājumos, piemēram, augstāku aizsprostu būvniecībā, lai vēl vairāk regulētu upes. Tās neņem vērā ilgtspējīgāko un izmaksu ziņā rentablāko risinājumu – upju dabisko teritoriju atjaunošanu.
“Tā vietā, lai cīnītos pret dabu, ieguldot miljardiem eiro fosilās gāzes iegūšanā un būvējot vēl lielākus aizsprostus, mums jāiegulda līdzekļi dabai draudzīgos risinājumos. Palieņu atjaunošana ir kļuvusi par izdzīvošanas jautājumu ne tikai dabai, bet arī cilvēkiem,” sacīja Magda Jentgena, PDF jūras un saldūdens programmas vadītāja.
Ziņojumā arī norādīts, ka plaša mēroga paliene jāatjauno ne tikai reģionos, kas pēdējā laikā visvairāk cietuši, bet visā Eiropā.
“Steidzami jāpieņem lēmumi, kas rastu veidus, kā pārvarēt laikapstākļu izraisītās dabas katastrofas, un atjaunotu mūsu attiecības ar dabu. Dalībvalstīm ir iespēja izmantot ES Atveseļošanas fondu, lai finansētu šādas izmaksas. Ieguldot līdzekļus videi draudzīgos risinājumos, tiks glābtas dzīvības, kā arī ilgtermiņā ietaupīta nodokļu maksātāju nauda,” skaidro M.Jentgena.
