Afganistānā valdošā kustība «Taleban» pēc sava virsvadoņa mullas Mohammada Omara rīkojuma pirmdien upurēja 100 govis, lai izpirktu agrāko vilcināšanos iznīcināt visas valstī atrodamās pirmsislāmiskās statujas.
Afganistānā valdošā kustība «Taleban» pēc sava virsvadoņa mullas Mohammada Omara rīkojuma pirmdien upurēja 100 govis, lai izpirktu agrāko vilcināšanos iznīcināt visas valstī atrodamās pirmsislāmiskās statujas. 12 govis tika upurētas galvaspilsētā Kabulā, bet pa trim katrā valsts provincē. Gaļa tika izdalīta diviem tūkstošiem trūkumā dzīvojošu ģimeņu. Taču šis upuris nespēj novērst miljoniem afgāņu draudošo bada nāvi. Mulla Omars paziņojis, ka sausums esot Allāha sods par tiem, kas viņu lūdz retāk nekā piecas reizes dienā.
Pakistāna, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti statuju iznīcināšanu nodēvējušas par Afganistānas «iekšēju reliģisku jautājumu». Pēc tūkstošiem statuju iznīcināšanas «Taleban» otrdien aizliedza arī Nourūza (irāņu Jaungada) svētkus un brīdināja, ka to svinētāji tiks atzīti par neticīgajiem. Tikumības veicināšanas un netikumības novēršanas ministrs paziņojis, ka afgāņiem vajadzētu «ienīst» Nourūzu. Talibi ir aizlieguši arī mūziku, televīziju, kino, rietumnieciskus apģērbus un matu sasukas.
Šonedēļ tika publiskota vēl kāda «iekšēja reliģiska lieta», kas izraisījusi plašu sabiedrības nosodījumu. Vatikāns oficiāli atzinis, ka 23 pasaules valstīs, tai skaitā arī Eiropā un ASV, mūķenes cieš no priesteru seksuālās varmācības un uzmācības. Informācija, ko pirms dažām dienām publicēja ASV žurnāls «National Catholic Reporter», rūpīgi slēpta no sabiedrības kopš 1995. gada, kad ziņojumu ar vardarbības faktu uzskaitījumu Vatikānam nosūtīja mūķene Mērija O’Donohjū. Ziņojumā minēts gadījums, ka kāds priesteris izvarojis mūķeni un viņai iestājusies grūtniecība. Šis pats priesteris piespiedis mūķeni izdarīt abortu. Operācijas laikā viņa mirusi, bet priesteris vadījis paša noslepkavotās sievietes bēru ceremoniju. Vēl citā ziņojumā pieminēta 20 mūķeņu kopiena, kurām visām gandrīz vienlaikus iestājusies grūtniecība. Vatikāna preses sekretārs to skaidrojis tādējādi, ka priesteri, baidoties inficēties ar AIDS no prostitūtām, izmantojuši mūķenes kā «drošas» seksa partneres.
Par baznīcas tēvu izvirtību, divkosību un liekulību Vatikāns runā skopi, toties visai plaši tiek runāts par gaidāmo ceremoniju Ziemeļpolā, ko aprīļa vidū sasniegs Itālijas ekspedīcija. Tās dalībnieki uzstādīs krustu, kuru svētījis pāvests Jānis Pāvils II, bet Ziemeļpolā to nostiprinās pats Vatikāna svētceļojumu pārvaldes priekšnieks Liberio Andreata.
Kamēr vieni reliģiska fanātisma dzīti iznīcina vēstures un kultūras pieminekļus, citi atklāšanas azarta vadīti tos atrod. Trīs gani pie kādas baznīcas Kalimnā Grieķijas austrumdaļā uzgājuši astoņu antīku marmora statuju fragmentus. Pavisam atrasti 37 marmora fragmenti, tajā skaitā daži labi saglabājušies torsi, sievietes galva, vīrieša, iespējams, grieķu ārstniecības dieva Asklēpija statujas galva, kā arī vēl divu statuju, domājams, Zeva un Dionīsa, galvas. Pēc provizoriskās izpētes arheologi secinājuši, ka statujas tapušas mūsu ēras otrajā gadsimtā.
Irākas arheologi, veicot izrakumus, uzgājuši kādas 4700 gadu vecas šumeru pilsētas drupas, tai skaitā arī senu kapsētu, kas varētu būt pati vecākā pasaulē.
Drupas liecina, ka pilsētas platība pārsniegusi sešus kvadrātkilometrus, un 1999. gadā sāktajos izrakumos jau atrastas daudzas mājas, pils, templis. Kapsētā ir tūkstošiem kapu, kas izveidoti no 2300. līdz 2600. gadam pirms mūsu ēras. Atklātās pils platība aizņem 2500 kvadrātmetru, un pili apņēmusi 2,5 metrus bieza aizsargsiena. Senās pilsētas drupas atrodas aptuveni 300 kilometru uz dienvidiem no Bagdādes tuksnešainā vietā, kuras nosaukums Umalakareba nozīmē «skorpionu māte», jo tur sastopams ļoti daudz skorpionu. Pilsēta atradusies tikai 120 kilometru uz ziemeļiem no senās šumeru pilsētas Ūras, kas savu uzplaukumu piedzīvoja aptuveni 4000 gadu pirms mūsu ēras. Saskaņā ar Vecās Derības rakstiem Ūrā dzimis ebreju ciltstēvs Abrahams, un šī senā pilsēta saistīta arī ar šumeru mītisko varoni Urukas valdnieku Gilgamešu.
Bet ūdenslīdēju grupa Rietumaustrālijas Jūrniecības muzeja speciālistu vadībā Atlantijas okeāna dzelmē pie ekvatora aptuveni 100 metru attālumā no Debesbraukšanas salas aizvadītās nedēļas nogalē atradusi vairāk nekā pirms 300 gadiem nogrimušo britu ceļotāja Viljama Dampjēra kuģi «Roebuck». Dampjērs, kas bija ne tikai veiksmīgs dabaszinātnieks, bet arī pirāts, 1699. gadā sasniedza Austrāliju, kas tolaik tika dēvēta par Jauno Holandi, un atpakaļceļā uz Angliju cieta kuģa avāriju.
Tā nu tas ir «iekārtots» – lai kaut ko atrastu, tam iepriekš jāpazūd vai jānogrimst. Par to, lai arī tālās nākotnes pētniekiem netrūktu savdabīgu arheoloģisku atradumu, šonedēļ parūpējās Krievijas kosmosa industrija, nogremdējot «Mir». Savukārt otrdien Biskajas līcī pie Francijas krastiem nogrima kuģis ar ķimikālijām, tai skaitā astoņām tonnām sērskābes, un tai pašā dienā Brazīlijas piekrastē – pasaulē lielākā peldošā naftas platforma, kas piederēja Brazīlijas valsts naftas gigantam «Petrobras». Šis traģēdijas pirmais cēliens beidzies ar desmit cilvēku bojāeju, bet kas norisināsies nākamajos cēlienos, kad, iespējams, miljons litru naftas sāks izplūst jūrā, pagaidām nezina neviens. Visticamāk, nezina pat Dievs, kura priesteri aizņemti cīņās ar pretapaugļošanās tabletēm un nepakļāvīgajām mūķenēm.
