Indijas austrumos, Rietumbengālijā, vietējie jau labu laiku cīnās ar plūdiem, kas, pēc jaunākajām ziņām, prasījuši aptuveni 500 upuru un reāli apdraud Kalkutu.
Indijas austrumos, Rietumbengālijā, vietējie jau labu laiku cīnās ar plūdiem, kas, pēc jaunākajām ziņām, prasījuši aptuveni 500 upuru un reāli apdraud Kalkutu. Izskatās, ka no saulainās Indijas plūdi «pārmetušies» arī uz Jelgavu, kuras iedzīvotājiem pastāvīgi jāglābjas no urīna plūdiem savu māju kāpņu telpās.
Pirms divām nedēļām notikusī akcija jauniešiem «Love Park» ir ne tikai izrādījusies par skaļu apkārtējo namu iemītniekiem, bet arī kārtējo reizi saasinājusi Jelgavai akūto problēmu – sabiedrisko tualešu trūkumu pilsētā. Piemēram, Krišjāņa Barona ielas trešā nama iedzīvotājiem vajadzējis laipot starp tērcēm, kas bijušas ne tikai pirmā stāva kāpņu laukumā, bet arī tecējušas lejup no otrā stāva. Tā sabiedriskās tualetes trūkums Centrālajā laukumā pilsētas iedzīvotājiem ir sagādājis bengāliskas kaislības, tikai precizitātes labad jāatzīmē, ka šoreiz tās bijušas nedaudz «smaržīgas».
Ikvienam Jelgavas iedzīvotājam vai (nedod Dievs) viesim iznāk saskarties ar pamatīgām grūtībām nokārtot dabiskās vajadzības pilsētas centrā. Jo tualešu tikpat kā nav. Arī par esošajām nevēsta nekādas norādes, un tās atrast varētu būt FIB vai CIP aģenta cienīgs darbs. Ja cilvēks nenojauš maksas «iestādījuma» esamību autoostā, iespējas civilizēti nokārtoties pilsētas centrā samazinās līdz minimumam. Domniekiem ir pēdējais laiks domāt, cik ilgi vēl cilvēkiem būs jādodas uz benzīntankiem, krogiem un kafejnīcām, taču ne jau iepildīt benzīnu vai paēst, bet tikai nokārtot dabiskās vajadzības. Tur parasti neatsaka, taču šādi ar privātbiznesa pārstāvju piedāvātajiem pakalpojumiem tiek «aizlāpīta» pilsētas administrācijas neizdarība vai nespēja redzēt to, kas ir jādara.
Dzirdēts viedoklis, ka tie, kas izmantoja kāpņu telpas dabisko vajadzību kārtošanai, tās izmantos vienmēr, lai arī cik daudz civilizētas iespējas viņam nebūtu pieejamas. Protams, ir arī šādi cilvēki, un ar viņiem būtu aktīvi jāstrādā policijai, taču tādi noteikti ir mazākā daļa. Šaubos, vai normāls cilvēks izvēlēsies kāpņu telpu vai tuvējos krūmus, ja tuvumā atradīsies tualete. Cita lieta, ja tualete ir maksas, bet cilvēks ir skolēns, students, pensionārs vai mazturīgais. Zinot saspringto situāciju Jelgavā ar komunālajiem maksājumiem, savu lomu var spēlēt arī «ekonomiskais» moments, tāpēc jārod iespēja ļaut mazturīgajai sabiedrības daļai apmeklēt maksas tualetes par velti. Tas būtu tikai normāli.
Kā savulaik dienasgrāmatā rakstīja Miervaldis Birze, kapi un tualetes ir divas lietas, kuras aplūkojot, viņš izdarījis secinājumus par kādu valsti, ko viņš apmeklē pirmoreiz. Domāju, ka M.Birzes uzskatiem labprāt piekristu daudzi Jelgavas viesi gan no Latvijas, gan no ārzemēm. Situācija pilsētā diez vai viņus iejūsminātu. Bet Jelgavā taču ir ko redzēt arī izlepušajiem ārvalstu tūristiem, vēl vairāk, ir dzirdētas prognozes (un pilnīgi pamatotas), ka Jelgava, sakārtojot infrastruktūru, ar laiku varētu kļūt par tādu kā Zemgales tūrisma centru. Taču tūristu pieplūdumu nespēs veicināt par supermodernākā infrastruktūra, ja cilvēkiem nebūs iespējas pilsētas centrā civilizēti nokārtot dabiskās vajadzības jebkurā diennakts laikā. Tas ir visu ērtību sākums.
Vairāku tualešu ierīkošanai pilsētas centrā par labu runā arī tīri fizioloģisks apsvērums – jau ilgu laiku tiek runāts, ka Latvijā, lūk, vairāk vajagot dzert alu un vīnu, kā to dara viņi tur, Eiropā, un mazāk stipro alkoholu. Ja Eiropa, tad Eiropa, un labāk izvēlēties mazāko ļaunumu, taču mazākajam šoreiz vajag vairāk tualešu. Citādi vienīgā iespēja ievilināt kādu apmaldījušos tūristu Jelgavā būs šovs «Plūdi Rietumbengālijā».
