Firmas SKDS socioloģiskie pētījumi rāda, ka gandrīz katrs piektais potenciālais vēlētājs Latvijā ir gatavs balsot par vēl netapušo Andra Šķēles partiju, kas it kā saukšoties par Tautas partiju.
Firmas SKDS socioloģiskie pētījumi rāda, ka gandrīz katrs piektais potenciālais vēlētājs Latvijā ir gatavs balsot par vēl netapušo Andra Šķēles partiju, kas it kā saukšoties par Tautas partiju.
Andra Šķēles autoritāti nespēj apēnot nedz ekspremjera pieķeršana melos, nedz mājieni, ka viņš iesaistījies finansiālās mahinācijās, nedz norādījumi, ka, būdams premjers, viņš veicis «piespēles» saviem draugiem no «Avelat» grupas, nedz arī, ka 3 miljonu lietā viņa padomnieks Andris Grūtups ir bijis visnotaļ zinošs un vadošs. Kā pīlei ūdens A.Šķēlem ir pārmetumi «klozetpodu lietā».
Ar «podiem» Šķēli nenorakt
LNT televīzija pagājušajā svētdienā rādīja sižetu, kurā ekspremjers Andris Šķēle tika atspoguļots kā «korumpants», kas savas mājas santehniku iegādājies par 14000 DM, un naudu viņa vietā samaksājusi firma «Tetra Pak».
Nav svarīgi, kādi vēl papīri parādīsies Šķēles «klozetpodu lietā». Ja pierādītos, ka A.Šķēle ir korumpējies un firma «TetraPak» ienākusi Latvijas tirgū, pateicoties A.Šķēles protekcijām, par kurām viņš saņēmis dāvanas 14000 DM apmērā, pat tad 20 procentu latvju vēlētāju negribētu ticēt, ka viņu elks varētu būt bijis «sliktais». Ar runām par A.Šķēles finansu darījumiem kaitējumu viņam nevar nodarīt.
Atcerēsimies, ka vēl pirms A.Šķēles stāšanās premjera amatā par viņu avīzēs tika drukāti daži visai atmaskojoši raksti. Taču vai tad tas traucēja A.Šķēlem kļūt par premjeru?
Politiska likteņa ironija ir fakts, ka 1994. gadā «Lauku Avīze» rakstīja par A.Šķēles advokāta Andra Grūtupa mahinācijām, kādu lauku tantiņu ieceļot par liela uzņēmuma «zicpriekšnieci». Tagad tādas «banalitātes» ir aizmirsušās «Lauku Avīze» ir kļuvusi par A.Šķēles vēl netapušās partijas «orgānu», kas pilnīgi «vienos vārtos» jau labu laiku bez kādas kautrēšanās nekritiski skaistina un pārspīlēti spodrina ekspremjera A.Šķēles diženi raženo tēlu.
Mazliet solīdāk A.Šķēles kabatas «orgāna» funkcijas veic vēl dažs Latvijas lieltirāžas izdevums. Tas ļoti lielā mērā «sit» pa potenciālo vēlētāju smadzenēm. Kā gan ne «Lauku Avīze» joprojām ir vairāk nekā 100 tūkstošu eksemplāru tirāžā.
Ak, nav pagaidām lielas jēgas skaidrot cilvēkiem, kas par savu elku izvēlējušies A.Šķēli, ka jāskatās uz šo personu un viņa vēl netapušo partiju kritiski. A.Šķēle ir harizmatisks līderis, un tas nozīmē, ka loģiski argumenti pret viņu nedarbojas.
Ar elkiem gan mēdz būt tā, ka, ja pūlis viņos viļas, tad elkam diezin ko labi vairs neiet pūlis mēdz bijušo elku sabradāt. Vienmēr tas vēsturē tā bijis. Bet tas laikam vēl priekšā…
Bēdīgā Latvijas politiķu sasaiste ar vietējām un ārzemju biznesa struktūrām ir vispārzināma, un tas, ko Vācijā sauc par «korupciju», Latvijā tā nebūt nesaucas.
Tikpat lielā mērā kā A.Šķēle, «līdz elkoņiem» dažādu interesantu darījumu vircā ir ieslīguši gan «Latvijas ceļa», gan citu ietekmīgo politisko spēku pārstāvji gan 1992. gadā, gan 1995. gadā, gan citos gados, piekopjot «Lattelekom» afēru, G-24 kredītus, «noguļot» «Bankas Baltija» sabrukšanu un tā joprojām.
«Latvijas ceļa» politiķis Edvīns Inkēns ar savu «kompromatu» ir visai lielās sprukās, jo viņam sava taisnība vēl jāpierāda. Jāteic, ka A.Šķēle nav īsti labi pratis reaģēt uz «uzbraucienu» viņam ekspremjers ir izpļāpājies par kādu «Tetra Pak» vīru, kas, it kā aizdodot viņam naudu uz pāris dienām, ir norēķinājies par A.Šķēles «podu» pirkumu. A.Šķēle gan esot pēc tam naudu atdevis. Eiropā šādu jocīgu darījumu tiešām var saukt par korupciju «Tetra Pak» vīriem var iznākt «lieli mēsli». Tiesa gan, Eiropā tiesībsargājošās iestādes mēdz šķirot savu firmu grēkus. Ja kukulis tiek dots savas valsts amatvīriem, beigas ir gan firmai, gan amatvīram. Savukārt, ja kukuļots top tādas «pelēkas zonas» kā Latvija amatvīrs, Eiropas policisti var izlikties šādu darījumu neredzam…
Jelgava – savdabīgs politisko cīņu poligons
Jelgava no Rīgas nav tālu, un Rīgā ir zināms, kas notiek Jelgavā. Cik zināms, Jelgavā ir notikušas interesantas metamorfozes, kas gan… no vienas puses nebija nemaz tik neparedzamas. Jelgavas kādreizējā LNNK komanda ar pilsētas mēru Uldi Ivanu priekšgalā savulaik negribēja pievienoties jaunveidotajai apvienībai «Tēvzemei un brīvībai/LNNK». Lielākā daļa bijušo LNNK vīru pievienojās nevis «tēvzemiešiem», bet gan Aleksandra Kiršteina partijai «Nacionālā reformu partija». Tagad kādreizējais jelgavnieku cīņā saucējs pret okupācijas varu, par īpašiem nopelniem par pilsoni kļuvušais bijušais LNNK līderis Alģimants Burba kļūšot par vēl netapušās A.Šķēles partijas Jelgavas biroja vadītāju. Politiskajās aizkulisēs Rīgā pagaidām vēl nesaprot, ko tas nozīmē vai jelgavnieki nolēmuši pamest A.Kiršteinu vai arī gluži otrādi Nacionālajai reformu partijai paredzams kāds kopīgs pasākums ar A.Šķēli? Katrā ziņā Jelgava nu ir kļuvusi par visinteresantāko pilsētu, jo še krustojas lielas Joahima Zīgerista un Andra Šķēles, «ceļinieku», sociāldemokrātu, «tēvzemniešu» un «zemsaviešu» ambīcijas. Katrs nu uzskata Jelgavu par savu «bastionu» vietu, no kuras varētu pasmelt daudz balsu skaita ziņā (Jelgavā un rajonā kopā dzīvo 100000 iedzīvotāju), kā arī principiālā ziņā sak, mēs būsim tie, par kuriem balsos jelgavnieki.
Tieši Jelgava bija J.Zīgerista «banānu pilsēta», uz kurieni viņš veda savus atbalstītājus ar autobusiem. Jelgavā viņš mēdz rīkot grandiozas uguņošanas, ierasties ar vizītēm pilsētas uzņēmumos, slimnīcās un citās iestādēs.
«Latvijas ceļam» savukārt Jelgava bija pilsēta, kurā pat «ceļa» «grūtajās dienās» jelgavnieki tomēr ievēlēja vismaz vienu «ceļinieku» Andri Tomašūnu pilsētas domē. Turklāt «ceļinieki» jelgavnieki ir visvairāk pārstāvētie «Latvijas ceļa» vīri «lielajā politikā» Saeimā, ministrijās.
Nekur citur kā vien Jelgavā partijai grūtajās dienās daļu vēlētāju atbalsta tomēr guva arī sociāldemokrāti laikos, kad LSDSP nespēja Saeimas vēlēšanās gūt vairāk balsu par Muļķu partiju, pašvaldību vēlēšanās mazliet vēlāk Jelgava tomēr bija vienīgā vieta, kur sociāldemokrātiem bija veselas divas vietas domē Jānim Čeveram un Kasparam Riekstiņam.
Tagad «sociķi» ir uz viļņa, cerot gūt daudz vietu 7. Saeimā, un uz Jelgavu veras ar īpašām cerībām.
Jelgava grasās kļūt par vēl netapušās A.Šķēles partijas bastionu, jo A.Burbam un pilsētas mēram Uldim Ivanam ir milzu autoritāte.
Ja viņi kļūs par «šķēlistiem», A.Šķēles partijai Jelgavā var būt gaidāma liela piekrišana.
