Kopš 12. maija spēkā ir jaunie LR Ministru kabineta izdotie Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā, un vairāki mūsu lasītāji – mežu saimnieki – lūdz pastāstīt par būtiskāko tajos.
Kopš 12. maija spēkā ir jaunie LR Ministru kabineta izdotie Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā, un vairāki mūsu lasītāji – mežu saimnieki – lūdz pastāstīt
par būtiskāko tajos.
Dabas aizsardzības noteikumos ir jau iepriekš zināmas normas un arī jaunas prasības.
Vispārējās dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā
Meža apsaimniekošanā izmanto paņēmienus, kas neizraisa augsnes eroziju. Ja pēc cirsmas izstrādes ir traucēta ūdens notece grāvjos, strautos un upēs, cirsmas izstrādātājs mēneša laikā pēc darbu pabeigšanas ūdensteci atjauno.
Ir aizliegta augsnes apstrāde, sēšana vai stādīšana meža laucēs, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces.
Jaunums noteikumos ir prasība reizē ar putnu mikroliegumu izveidošanu noteikt ap tiem buferzonas vairākām aizsargājamo putnu sugām.
Lai samazinātu pilsētu negatīvo ietekmi uz vidi un saglabātu meža bioloģisko daudzveidību, papildus citos normatīvajos aktos minētajiem mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem vairākos objektos aizliegta kailcirte. Piemēram, meža aizsargjoslās ap pilsētām un mežos pilsētās, jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, aizsargājamās zonās gar mitrzemēm un ūdeņiem (no 10 līdz 50 metru zonā katrā krastā), purvu un ezeru salās, melnalkšņu, ozolu, ošu, vītolu un vēl citu koku tīraudzēs un mistrotās audzēs ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, meža puduros, kas atrodas 500 metru un tālāk no cita meža nogabala, kas lielāks par hektāru.
Kas jāievēro galvenajā un kopšanas cirtē
Galvenajā un kopšanas cirtē saglabā vismaz piecus dzīvotspējīgus vecākos un lielākos kokus, vispirms izvēloties kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus, kokus ar deguma rētām, ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas un kļavas.
Saglabājamos kokus atļauts atstāt grupās, un tur neieskaita sēklu kokus. Saglabā arī visus kokus ar lielām (vairāk nekā 50 cm diametrā) putnu ligzdām un koku rindu ap tiem, kā arī visus kritušos kokus, kuru diametrs lielāks par 50 centimetriem.
Nolauztu koku stumbeņus un lielākos nokaltušos kokus saglabā apjomos, kas netraucē darba drošībai, meža atjaunošanai un neapdraud meža sanitāro stāvokli. Saglabā arī kritalas, kuru diametrs ir 25 – 30 cm, mežābeles, kadiķus un blīgznas, pameža un paaugas grupas ap lapsu un āpšu alām.
Ja mežaudzē plānotas vairākas kailcirtes, minimālais attālums starp tām ir 90 metru, bet mežaudzē, kur valdošā ir egle un tiek plānotas vairākas kailcirtes, katra nākamā tieši piekļaujas iepriekšējai.
Ja mežaudzi paredzēts nocirst galvenajā cirtē vairākos paņēmienos, katrs nākamais paņēmiens sākams ne agrāk kā piecus gadus pēc iepriekšējā.
Ierobežojumi
dzīvnieku vairošanās sezonas laikā
No 15. aprīļa līdz 30. jūnijam visos mežos aizliegta līdz 10 gadu vecu priežu un līdz 20 gadu vecu lapu koku un egļu mežaudžu kopšana. Buferzonā ap putnu sugu mikroliegumiem ir saimnieciskās darbības ierobežojumi – no 1. marta līdz 31. augustam visu veidu cirtes, bet no 1. marta līdz 30. jūnijam aizliegta augsnes mehanizēta sagatavošana.
Jaunumi īpaši aizsargājamo meža iecirkņu (IAI) noteikumos
Noteikumi liek saglabāt šādus īpaši aizsargājamus meža iecirkņus un aizsargājamus meža biotopus: meža gravu nogāzes, ūdens vai vēja erozijas apdraudēti meži, krastu meži, meži ap ārstniecības iestādēm, medņu riestu meži, botāniskie liegumi, dzērvenāju liegumi, zooloģiskie liegumi, aizsargājami dabas parki un parki, aizsargājami kompleksie liegumi, purvu liegumi un meža biotopi, augu sugu un sēņu sugu meža biotopi, aizsargājamu dzīvnieku sugu meža biotopi un vēl daudz kas cits. Svarīgi, ka visiem mežu īpašniekiem (privātajiem, pašvaldību u.c.) šajos objektos aizliegts veikt jebkādu mežsaimniecisko darbību, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus. Aizliegta meža atjaunošana, kopšana un meža zemju transformācija (izņemot gadījumu, ja tā vajadzīga autoceļu, dzelzceļu, elektrolīniju, sakaru līniju un cauruļvadu būvniecībai). Jāatgādina, ka līdz 12. maijam daudzos IAI objektos bija tikai nenozīmīgi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, tādēļ uzmanīgi der iepazīties ar jaunajiem – pārkāpēji var tikt sodīti.
Vārdnīca
Buferzona – platība, kurā nosaka saimnieciskās darbības ierobežojumus, lai mazinātu intensīvās saimnieciskās darbības ietekmi uz īpaši aizsargājamu putnu sugu mikroliegumiem.
Mitrzeme – par hektāru lielāki purvi un pārplūstoši klajumi, kas desmit gadu periodā pārplūst četras līdz piecas reizes.
Erozija – augsnes virskārtas pārvietošanās ūdens vai vēja iedarbības ietekmē, kas rada cilmieža atsegumus.
Paliene – šo noteikumu izpratnē ielejas daļa, kas periodiski applūst, un tajā ir palienei raksturīga veģetācija.
