Latvijas sabiedriskās dzīves reālistisko anekdošu krājums papildināts par vēl dažām epizodēm, kur galvenās mūzas un radošā tēva loma atkal no likteņa dāsnās rociņas atvēlēta nevienam citam kā premjerministram Aigaram Kalvītim.
Latvijas sabiedriskās dzīves reālistisko anekdošu krājums papildināts par vēl dažām epizodēm, kur galvenās mūzas un radošā tēva loma atkal no likteņa dāsnās rociņas atvēlēta nevienam citam kā premjerministram Aigaram Kalvītim. Ja savulaik kādā anekdotē nierītes nodzēris papiņš savam dēlēnam skaidroja, ka cenu kāpuma dēļ nevis viņš, seniors, mazāk dzers, bet gan juniors mazāk ēdīs, izskatās, ka pašreizējais valdības līderis izdomājis pielietot līdzīgu taktiku.
“Es vairāk nevaru iedot!”, “Labāks budžets nevar tikt pieņemts!”, “Sabiedrības protesti neko nemainīs!” – tieši šādas frāzes publiski izskanējušas no “stabilitātes garanta” puses. Tiek izteikts arī nikns, par diktatora ambīcijām liecinošs prātojums – kas neatbalsta valdības sagatavoto budžetu, tam nākamajās valdībās nebūs ko darīt! Interesanti – kurš gan tik viegli uzņēmies apgalvot, ka citā izpildvarā atradīsies vieta Kalvītim? Vai atkal paša stūrētajai Tautas partijai (TP) raksturīgā “varas kompleksa” izpausme, ka “tikai TP rindās ir tie labākie un zinošākie”.
Šajā situācijā pietiek uz notiekošo paskatīties “no malas” kaut vai no saprātīgu algas pielikumu gaidošo policistu pozīcijām. Jā, jā, protams, nav jau nu likuma sargi vienīgie, kas gaida vienu algas paaugstinājumu, bet “sagaida” pavisam ko citu, tajās pašās kamanās atrodas ne vienas vien no valsts finanšu pupa atkarīgas nozares pārstāvji. Taču, paraugoties no sauso skaitļu un faktu pozīcijām, policistu tuvākās nākotnes perspektīva nav tā iepriecinošākā – gaidītā “simtiņa” vietā algai izdosies pieplusot varbūt latus 50 – 60. Nu, īpašas Laimes mātes labvēlības gadījumā varbūt vēl par kādu “divdesmitnieku” vairāk. Ja to pārrēķina procentuālā izteiksmē, tad policistam ar nelielu izdienu tas nozīmē atalgojuma palielinājumu 10 – 15 procentu apmērā. Ja atceramies, ka aptuveni šādās pašās robežās gaidāms dzīves dārdzības palielinājums, tad – ko, kungi! – laikam vienīgais, ko šādā brīdī sacīt, ir pateicība “oranžajam tēvam”, ka vismaz rūpējas par šo procentu attiecības neiebraukšanu mīnusos. Te nu tiešām jāpiekrīt policistu arodbiedrības līdera rūgtajai ironijai, ka, “mežā lasot pudeles, nopelnītu vairāk”.
Uz šā fona ir vērts atcerēties “deja vu” kaut vai dažu gadu griezumā un veikt nelielu, taču gana uzskatāmu salīdzinājumu. Lai Iekšlietu ministrija spētu izpildīt solīto un paaugstinātu policistu algas iepriekš plānotajā apmērā, nākamā gada budžetā pietrūkst valdības “nocirptie” 17 miljoni latu. Tajā pašā laikā mūsu izpildvara divos gados vieglu roku pamanījusies citas sfēras – aizsardzības – ministrijas budžetu gandrīz dubultot! Konkrēti – nākamgad tā apjoms sasniegs 280 miljonus latu, turklāt gada laikā palielinājums veidos teju 50 miljonus! Jau ir zināms par tālejošajiem plāniem arsenāla papildināšanā, tajā skaitā ar miljonus vērtiem bruņutransportieriem. Pat salīdzinot kaut tikai šos abus rādītājus, ir pamats konkrētam un sabiedrību satraucošam jautājumam – kas mūsu varai ir svarīgāk – “spīdēt” ar brašiem karavīriem, kuru šautās automātu kārtas kapās afgāņu kalnus un magoņu laukus, vai tomēr “izņēmuma kārtā” parūpēties arī par iekšējo drošību, pirms tā noslīdējusi zem katras kritikas.
Bet var jau būt, ka Kalvītis vadījies pēc kādreizējā finanšu ministra (un iespējamā nākamā premjera krēsla ieņēmēja) Gundara Bērziņa savulaik izteiktās frāzes, ka labs valsts budžets ir tāds, ar kuru visi ir neapmierināti. Raugoties no šādiem kritērijiem, laikam jāteic, ka nākamā gada naudas lāde sadalīta “ideāli”. Ka tikai mežos pietiktu pudeļu!
