Noteikt saldāko šokolādi, degustēt ābolu šķirnes, pagaršot no latvāņiem iegūtu medu, apskatīt, kā pēta augsnes, kā griežas dzirnavu rati, kā arī uztvert dzīvu sikspārņu kliedzienus – tie ir tikai daži «Zinātnieku nakts» pasākumi.
Noteikt saldāko šokolādi, degustēt ābolu šķirnes, pagaršot no latvāņiem iegūtu medu, apskatīt, kā pēta augsnes, kā griežas dzirnavu rati, kā arī uztvert dzīvu sikspārņu kliedzienus un vērot tos lidojam tumsā – tie ir tikai daži “Zinātnieku nakts” pasākumi, kuru dēļ Jelgavas pils un citu Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) ēku tuvumā dažkārt varēja dzirdēt frāzes: “Ejam ātrāk skatīties, varbūt nekad tādu iespēju vairs nebūs!”!
Vienlaikus vairāk nekā pusotra simta Eiropas zinātnes centros, arī Jelgavā, Rīgā un Daugavpilī, piektdienas vakarā “Zinātnieku nakts” pasākums “No tabletes līdz gēnam” pulcēja tūkstošiem interesentu. Jelgavā LLU laboratorijās un mācību telpās paviesojās divi trīs simti “nakšņotāju”, tostarp vairākas skolēnu klases to darīja organizēti.
“Domājām, atnāksim uz pili un šeit būs populārzinātniskas lekcijas, taču izrādās, ka notiek demonstrējumi un pat diskusija, kurā arī mūsu viedoklis kādam ir svarīgs,” “Ziņām” teica Sudraba zālē satiktie 5. vidusskolas puiši Staņislavs, Dmitrijs un Vitālijs.
Vēders nav grāmata
Kā atzīst “Zinātnieku nakts” koordinatore Jelgavā profesore Ina Alsiņa, visvairāk interesentu tika reģistrēti Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pagrabstāva sensorās novērtēšanas laboratorijā, kur lektore Evita Straumīte un viņas kolēģi aicināja izmēģināt glāzēs iepildīto šķidrumu, kā arī pēc garšas un krāsas novērtēt šokolādi. Daži apmeklētāji atzina, ka gardākās tomēr ir nevis veselīgās tumšās, bet gan porainās piena. Vērtēšana, kā jau tas ekspertīzēs pieņemts, notika grupās – tad slēdziens veidojas objektīvāks. Kāds vecāks vīrs uzdeva jautājumu: “Kā var būt, ka putnu fabrikās cauru gadu vistas dēj brūnas olas, bet uz Lieldienām – baltas? Vai tik barībai nav piejaukta kāda ķīmija?” Viņam laipni paskaidroja, ka šis jautājums vairāk piekritīgs bioķīmiķiem. Viņu pārstāvis vadošais pētnieks Egils Stalidzāns par ģenētiski modificēto pārtiku un medikamentu ražošanu ar interesentiem runāja pils pretējā spārnā. Ne viens vien pasākuma apmeklētājs atzina, ka nav viegli izskriet vairākas no astoņām “Zinātnieku nakts” pieturām Jelgavā. Visur ir interesanti, bet visur arī paiet laiks, kas bija noteikts no pulksten 18 līdz 22.
Jelgavai – seši tūkstoši eiro
“Nakšņotāju” vidū galvenokārt bija skolēni. Taču organizatori gaidīja arī lauksaimniekus, kuriem, piemēram, būtu svarīgi noteikt, vai zeme nav pārlieku sablīvējusies, kā arī augsnes sastāvu. Agrobiotehnoloģijas institūta Sēklzinību laboratorijas vadītāja lektore Anda Liniņa izrādīja lielāko daļu laukaugu, kādi tiek audzēti pie mums un citviet pasaulē, kā arī demonstrēja, kā nosaka graudu dīgtspēju un labības kvalitatīvās īpašības.
Lauku inženieru fakultātes dekāna vietnieks Kārlis Siļķe teic, ka viņam un profesoram Jānim Valteram pēc šā pasākuma blociņā parādījušās septiņu jaunu cilvēku elektroniskās adreses. Jaunieši ieinteresējušies par hidrotehniskajām būvēm, iespējām fakultātē papildināt zināšanas, kas nepieciešamas, rakstot skolēnu zinātniskos darbus. “Nav brīnums, ka kāds no viņiem nākotnē varētu kļūt par studentu,” piebilda K.Siļķe.
Neapmierinātos šajā pasākumā nemanīja. Ja nu vienīgi tika atzīts reklāmas trūkums, jo augstskola bija gatava lielākam “nakšņotāju” pieplūdumam, kas droši vien gaidāms nākamgad, kad jaunā tradīcija būs kļuvusi pazīstamāka.
“Zinātnieku nakts” ir Eiropas Komisijas atbalstīts un finansēts projekts, kuru īsteno Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas augstskolām un zinātniski pētnieciskajiem institūtiem, šāda veida pasākums Latvijā noritēja otro gadu, bet Jelgavā – pirmoreiz. Mūsu pilsētā tam atvēlētais budžets bija seši tūkstoši eiro.
