Runā, ka Svētē redzēti arī laši.
Runā, ka Svētē redzēti arī laši
Kopš upēs izgājis ledus un kamēr nav uzsalis jauns, mašīnu rindas vērojamas ne tikai Lielupes krastos, bet arī pie nule atjaunotā Svētes upes tilta. Azarta dzīti, makšķernieki pat pirmdienā pulcējas ūdeņu krastos, kaut arī lielākās noķertās zivis ir simtgramīgas raudas un ruduļi.
“Citi speciāli ņem brīvdienas, daļai ir maiņu darbs, bet man sācies atvaļinājums,” smej Jānis, kas ieradies apraudzīt, kā klājas viņa kolēģiem makšķerniekiem. Nav jau grūti atnākt, ja dzīvo turpat pāri ceļam pie dzelzceļa pārbrauktuves. “Zivju daudz, bet mazas,” vērtē Jānis. Gan viņš, gan kolēģi atzīst, ka ziemā ķer galvenokārt azarta pēc. Mazās laiž atpakaļ ūdenī, bet no prāvākiem lomiem nereti sanāk gardas maltītes. Vīra lielākais cīniņš Svētē bijis ar kādu septiņkilogramīgu līdaku, bet visbiežāk tur izdodas pievilināt mazās zivteles.
Makšķernieki runā, ka Svētē mēdzot parādīties arī laši. Visticamāk, tie ienākuši no Lielupes, jo šīs zivs mazuļus lielā skaitā ielaižot pie Bauskas. Savukārt kaimiņu makšķernieku stāstos dzirdēts, ka kādam izdevies piemānīt stori. Sākumā izbrīns bijis liels – kas tā par gardeguni! Bet tad izrādījies, ka šī taču tāda pati kā lielveikalu akvārijos. Ticamākais, stores pamukušas no kāda dīķa Svētes apkaimē.
Kā copmaņu paradumus ietekmējusi jaunā tilta celtniecība? Vīri spriež, ka par sliktu tas nav nācis. Pamainījušās gan dažas bedrītes, jo, kur kādreiz bijusi dziļa ieplaka, tagad ir sēklis. Lielākas raizes viņiem sagādā vēži. Makšķernieki spriež, ka tas saistīts ar cukurfabrikas darbu, bet kāds cits tūlīt piebalso, ka tie neesot vietējie, bet gan šaurspīļu. It kā Kanādas, bet piecu gadu laikā upes pilnas. Veči, kad tiltu cēla, spaiņiem esot lasījuši. Varbūt sanāk laba maltīte? “Nē, kas tur ko ēst!” saka Jānis un, rādot degošu cigareti, teic – lielāki viņi nav. Toties skādi mazie atpakaļrāpotāji nodarot lielu, jo nesmādē zivju ikrus. Vīri smejas – vides sargi Salacā vispirms salaiduši tūkstošiem vēžu, bet pēc tam steigušies izķert, lai neapdraudētu lašu vairošanos. Tomēr atpūta Svētes krastā esot fantastiska. Vasarās pa krūmiem ņemas bebri, ik pa laikam kāds, koka gabalu zobos iespiedis, peldus vago upītes vidu un gādā būvmateriālus mājoklim. Savukārt ziemā biežas viešņas ir ūdeles. Rudenī viena pat pilnīgi balta redzēta. Tā viņas vēl nesen uz atsevišķiem ledus gabaliem tupējušas, pozējot makšķerniekiem. Savukārt drosmīgākās pieradušas – nāk klāt un nekaunīgi meklē zivis.
