Latvijas tautai marta pēdējā nedēļa zīmīga ar sērīgām noskaņām, kas saistītas ar 1949. gada 25. marta traģēdiju, kad lopu vagonos padomju režīms aiztransportēja ap 13 500 Latvijas ģimeņu.
Latvijas tautai marta pēdējā nedēļa zīmīga ar sērīgām noskaņām, kas saistītas ar 1949. gada 25. marta traģēdiju, kad lopu vagonos padomju režīms aiztransportēja ap 13 500 Latvijas ģimeņu. Tas tika darīts par biedinājumu tiem, kas vēl cerēja reiz redzēt pār Latviju plīvojam sarkanbaltsarkanās krāsas. Bēdīgi, ka no komunistiskā terora cietušajām tautām vēl joprojām nav izdevies pasaulei pierādīt, ka šīs ciešanas bija līdzvērtīgas ebreju tautas ciešanām holokaustā. Daļēji tas, protams, saistīts ar latviešu īpatnējo mentalitāti un nevēlēšanos pazemīgi lūgties vai uzstājīgi prasīt pēc atlīdzības pasaules varenajiem par savām ciešanām. Tomēr svarīgākais ir tas, ka vēl ir cilvēki arī bez pašiem represētajiem, kas zina vēsturi un atceras šo tautas vēsturei melno datumu.
Svētdien partijas kongresā oficiāli savu politisko spēku – Sociāldemokrātu savienību (SDS) – pieteica E.Baldzēns
