««Ģintermuiža» nosvinējusi apaļu jubileju» (2. jūnijs). Extrim: Pasākums bija jauks un svinīgs. Vārdi patīkami ausīm. Bet to darbu, kuru veic šie cilvēki, neviens nenovērtē. Runājot par viņu nokļūšanu uz darbu – tas ir īsts šovs.
“”Ģintermuiža” nosvinējusi apaļu jubileju” (2. jūnijs)
Extrim: Pasākums bija jauks un svinīgs. Vārdi patīkami ausīm. Bet to darbu, kuru veic šie cilvēki, neviens nenovērtē. Runājot par viņu nokļūšanu uz darbu – tas ir īsts šovs. Kas brauc ar autobusu, tiem tā ir ciešama, bet, ja dodas no Dobeles puses ar sabiedrisko transportu un izkāpj pie dārzniecības, gājēju celiņš ir tikai līdz Bebru ceļam. Tālāk atliek mesties zem mašīnām vai iet gar privāto māju rajonu zālienu, kur ziemā sniegs līdz padusēm un kanalizācijas vāki pazuduši, nerunājot par apgaismojumu. Darbiniekiem, kuri nāk no Filozofu un Dambju ielu puses, arī ir jautri, jo satiksme pa Rūpniecības ielu intensīva un, lai tiktu pāri šim krustojumam, jāmetas zem mašīnas. Citiem vārdiem sakot, paspēs… nepaspēs. Apgaismojums šajā nostūrī arī nav paredzēts. Domes vīri varētu padomāt par gājēju celiņiem vai pārejām. Bet mūsu valstī jau ir tā – kamēr pašu neskar, nekas nenotiek. Tad jāsaka: “Laipni lūgti “Ģintermuižā!” vai “Lai jums laba veselība!…” Bet valsts gudrajām galvām gribas novēlēt: “Kaut jūs iztiktu no mediķu algas!”