2009. gadā sociālajām grupām nevajadzēs uztraukties par pabalstu samazināšanu – pabalsti un pensijas nesaruks.
Nākamā gada sociālais budžets valstī tiks saglabāts šā gada līmenī, tādējādi iepriekš presē izskanējušie minējumi, ka no jaunā gada varētu tikt samazinātas māmiņu algas vai pensijas, neatbilst patiesībai, seminārā reģionālo mediju žurnālistiem uzsvēra Labklājības ministrijas (LM) Valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks. Labklājības ministrijas pārstāvji žurnālistus iepazīstināja ar minētās nozares strukturizāciju valstī, attīstības perspektīvām un sociālo budžetu.Skars centrālajā aparātā strādājošosSaeimas ārkārtas sēdē pagājušajā ceturtdienā nolemts, samazinot budžetu valstī, atstāt neskartus sociālās jomas izdevumus, kas ļaus nākamgad nesamazināt pensijas un turpināt to indeksāciju, kā arī solīts neskart māmiņu algas, ģimenes un citus pabalstus. Taču spēkā paliek iepriekšējie «taupības režīma» nosacījumi – vismaz par desmit procentiem samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu. Šogad ministrijas centrālajā aparātā nodarbināto skaits sniedzas tuvu diviem simtiem. I.Alliks informē, ka līdz jūlijam LM samazinās valsts pārvaldē strādājošos par desmit procentiem. No jaunā gada ministrija likvidēs 23 amata vietas, kas procentuāli ir pat vairāk, nekā paredzēts. Turpmāk triju vietā paliks divi valsts sekretāra vietnieki, darbu atstās visi ministra padomnieki, biroja vadītājs un citas amatpersonas. Līdzšinējo 12 departamentu vietā ministrijā paliks vairs astoņi. LM sistēmā valstī ir nodarbinātas 6812 personu. Rezervē – uzkrājumsLai veicinātu uzkrājumu veidošanos sociālajā budžetā un nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas darbību nākotnē, arī turpmāk daļa sociālā budžeta brīvo līdzekļu tiks ieguldīti Valsts kasē. Tādējādi veidosies noteikti procenti gan par speciālā budžeta termiņnoguldījumiem, gan kontu atlikumiem.I.Alliks norāda – sociālā budžeta uzkrājums patlaban ir 930 miljoni latu, savukārt 2008. – 2009. gadā par dažādiem noguldījumu veidiem saņemtie procenti papildinātu sociālās apdrošināšanas budžetu vēl par aptuveni 80 miljoniem latu. Pašlaik Latvijā vērojama zema dzimstība un vidējā mūža ilguma palielināšanās, kas veicina sabiedrības novecošanos. Dati liecina, ka patlaban Latvijā uz desmit strādājošajiem ir trīs pensionāri, bet ministrijas prognozes ir – jau pēc 20 gadiem var izveidoties situācija, kad uz desmit strādājošajiem būs seši pensionāri, tādēļ sociālās apdrošināšanas iemaksu pārpalikums, kas veidojas demogrāfiski labvēlīgos gados, jāuzkrāj «nebaltām dienām». Vēlāk to būs iespējams izmantot, lai kompensētu sociālās apdrošināšanas budžeta deficītu, kas varētu rasties, kad kārtējā gada iemaksas sociālajā budžetā būs mazākas par izdevumiem. I.Alliks pieļauj varbūtību, ka ekonomiskās lejupslīdes apstākļos uzkrātās rezerves varētu sākt tērēt jau tuvākajā laikā, jo palielinās bezdarba līmenis un samazinās nodokļu ieņēmumi. «Pagaidām uzkrājums netiek skarts, jo izdevumu segšana vēl tiek nodrošināta ar patlaban pieejamajiem ieņēmumiem, taču, ja bezdarba līmenis, kā tiek prognozēts, jau martā augtu līdz desmit procentiem, varētu nepietikt līdzekļu nestrādājošo pabalsta izmaksām,» skaidro I.Alliks. Šā gada maijā Latvijā reģistrētais bezdarba līmenis bija 4,8 procenti, taču 26. novembrī tas sasniedzis jau 6,1 procentu. Ministrija prognozē, ka augstākais bezdarba rādītājs, kas pārsniegtu desmit procentu robežu, iespējams, sagaidāms jau pavasarī. LM lokā ietilpst Ap 365 tūkst. ģimeņuAp 558 tūkst. pensionāruAp miljonu nodarbinātoAp 66,6 tūkst. bezdarbniekuAp 117,4 tūkst. cilvēku ar invaliditātiAp 1650 sociālo darbinieku
