Jelgavas 1. ģimnāzijā ES struktūrfondu apgūšanas laikā, lai kvalitatīvi apgūtu dabaszinātnes, tiek nodrošināta atbilstoša materiālā bāze un veikti klašu kapitālie remonti.
Jelgavas 1. ģimnāzijā ES struktūrfondu apgūšanas laikā, lai kvalitatīvi apgūtu dabaszinātnes, tiek nodrošināta atbilstoša materiālā bāze un veikti klašu kapitālie remonti. Tas jau īstenots Valsts ģimnāzijā.
Dabaszinātņu kabineti aprīkoti ar ES finansiālu atbalstu. Jelgavas 1. ģimnāzijā no piecām klašu telpām divas – bioloģijas un fizikas – izremontētas pērn, matemātikas – šogad, savukārt ķīmijas un dabaszinātņu kabineti taps tuvākajā laikā.
Pašvaldība nodrošinājusi telpu kapitālo remontu un mēbeles, savukārt no projekta “Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītībadabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos” līdzekļiem iegādātas visas ierīces, arī interaktīvā tāfele matemātiķiem, ko drīzumā uzstādīs.
Bioloģijas skolotāja Viktorija Kagaine teic, ka mācību telpās viss ir jauns. “Mums ir projektori, mēbeles, akvārijs, uzskates līdzekļi un daudz kas cits. Kabineti iekārtoti bagātīgi,” viņa stāsta. Tiek izmantoti arī daži vecie uzskates līdzekļi, kas ir darba kārtībā. Bioloģijas skolotāja teic, ka katram eksakto mācību priekšmetu pedagogam piešķirts portatīvais dators, kuru atļauts ņemt uz mājām, lai gatavotos stundām. Tomēr viņa atzīst, ka strādāt pēc jaunās programmas ir grūtāk. Jāapgūst daudz jauna, un tas prasa milzīgu laika patēriņu.
Arī fizikas kabinetā viss nomainīts. Šā priekšmeta skolotājs Andrejs Sālzirnis teic – liels ieguvums ir projektors un dators, un skolotājam vairs nav jāstrādā kā melderim. “Tas atvieglo darbu,” atzīst pedagogs. “Bērniem nesagādā grūtības uztvert un saprast vielu. Tāfele arī netiek aizmirsta, bet daudz uzskatāmāk visu attēlot uz projektora. Ja vajag ko no iepriekš rādītā, var paskatīties atpakaļ. Nav jādala formulu tabulas uz katra galda, jāstāsta, kas meklējams,” stāsta A.Sālzirnis. Agrāk viņš piemērus skaidrojis, mudinot iedomāties situāciju, bet tagad skolēniem iespēja pašiem visu izmēģināt, redzēt un sajust.
Komunikāciju ierīces sakārtotas skapjos klases aizmugurē. Tie pilni kastēm, kurās atrodas laboratorijas darbi.
Visas projektā paredzētās ierīces vēl nav atsūtītas, bet galvenajām tēmām nodrošinājums ir. “Rīga nekad nav gatava! Vienmēr gribēsies vēl kaut ko, bet izdarīts ļoti daudz,” stāsta fizikas skolotājs. Demonstrējot piemēru ar kalkulatoru un datu uzkrājēju, kas nosaka gaisa temperatūru, atmosfēras spiedienu, ko pēc tam iespējams attēlot grafikā, pedagogs min, ka dators būtu nepieciešams uz katra sola, lai skolēni varētu darboties paši, ne vien skatīt skolotāja rādīto.
A.Sālzirnis teic, ka sākumā uztraucies par iespējamo mantu sabojāšanu, bet viņš izveidojis sistēmu – galdi, kastes, kalkulatori un citas lietas sanumurētas, un, ja nu kas notiek, var redzēt, kurā solā sēž vainīgie. Fizikas skolotājs atzīst, ka jaunajā sistēmā mācību stundu konspektu sagatavošana prasa milzīgu darbu. Ar katru gadu būs vieglāk, bet materiāli jāpapildina un jāuzlabo.
