Mīklas, rēbusi, šarādes, krustvārdu mīklas visos laikos ir iecienīti laika kavēkļi, gluži kā arheologu minēšanas objekti ir Ēģiptes piramīdas, hieroglifi, Divupes ķīļu raksti.
Mīklas, rēbusi, šarādes, krustvārdu mīklas visos laikos ir iecienīti laika kavēkļi, gluži kā arheologu minēšanas objekti ir Ēģiptes piramīdas, hieroglifi, Divupes ķīļu raksti. Pēc arheologu domām, tas, ko homo sapiens ir izdomājis, pašam homo sapiens būs arī atminēt. Lai arī atminēšana reizēm ilgst vairākus gadu desmitus.
Tā gadiem ilgi zinātnieki «cīnās» ar nasku līnijām Peru. Kāda vēl aizvien mīklaina tauta, saukta par naskiem, pagaidām pilnībā neizskaidrojama iemesla dēļ augstienēs zīmējusi līnijas, kuru nozīme nav izdibināta. Trapeces, spirāles, zigzaglīnijas, pēc zinātnieku domām, sevī slēpj senu rakstu, kas tikai jāiemācās izlasīt. Kas bijuši naski un kad tapušas viņu līnijas? Vai tā ir kāda ieceļotājtauta, vai viņu sabiedrība bija strukturēta? Jaunākie atklājumi liecina, ka līnijas radītas no 200. līdz 600. gadam p.m.ē. Paši naski nav ieceļotāji, bet gan būvējuši savu kultūru uz vietējās kultūras bāzes. Vācu arheologi, pētot tuvējo apkārtni, atklājuši, ka netālu no milzīgajiem ģeoglifiem (zemes zīmēm) sastopami mazāki līdzinieki, kas ieslēpušies kalnos un ir izdobti akmeņos. Tas ļāvis izteikt pieņēmu, ka šīs mazākās zīmes ir kalpojušas par paraugu lielo zīmējumu tapšanā.
Amerikāņu arheologi uzskata, ka nasku līnijas saistāmas ar irigācijas kanālu būvi, kā arī ar ūdeni kopumā. Nebūtu arī nekāds brīnums, jo nasku apdzīvotā Andu piekāje uzskatāma par vienu no sausākajiem pasaules nostūriem. Savukārt irigācijas sistēmas esamība liecina par strukturētu sabiedrību, kurā ir darba dalīšana un iekšējs varas sadalījums. Vācu arheologu atrastā senākā nasku pilsēta saglabājusi liecības par kādreiz eksistējušo monumentālo arhitektūru, dažādas sakrālas nozīmes telpas, izlaupītas kapenes, kurās labā stāvoklī iekonservējušās augu un tekstiliju paliekas. Ap 200. gadu p.m.ē. iedzīvotāji pagaidām nezināmu iemeslu vadīti (iespējams, tos aizdzinušas lietusgāzes un tās pavadošie dubļu nogruvumi) savākuši visu iedzīvi, ieskaitot māju jumtu koka konstrukcijas, un devušies dibināt jaunu pilsētu dažus kilometrus atstatus. Jaundibinātā pilsēta bijusi daudz lielāka, un arheologi tur atraduši nekropoli, kuras krāšņais rotājums liecinājis, ka tajā nav glabāti parastie mirstīgie. Diemžēl zinātniekiem nav izdevies atklāt nevienu liecību, kas ļautu pilnībā noskaidrot līniju nozīmi. Tomēr ir skaidrs, ka līniju līdzīgie izmēri un vienotais izskats ļauj izteikt pieņēmumu ne tikai par strukturizētu ūdens ieguvi, bet arī par organizēta kulta piekopšanu. Tagad zinātnieki cer atrast tempļa paliekas, kur noskaidrotos līniju zīmētāju nodomi un pašu līniju nozīme.
Amerikāņu zinātnieki uzskata, ka naski pirms 2000 gadiem ūdeni ieguvuši nevis no Andu kalnu upēm, bet gan no gruntsūdens krātuvēm, kas cirkulē ģeoloģiskajās lūzuma zonās. Salīdzinot datus par pazemes ūdens cirkulāciju ar dažādajiem ģeoglifiem, zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka saikne starp tiem ir visai cieša. Tā, piemēram, zemē iezīmētās trapeces parādot grunstūdens krātuvi, attēlojot gan tās platumu, gan ūdens straumes virzienu. Spirāles norāda uz straumes plūduma izmaiņām, bet zigzaglīnijas brīdina par to, ka noteiktajā vietā ūdens izbeidzas. Arheologi atraduši daudzus pierādījumus tam, ka ūdens nasku kultūrā spēlējis nozīmīgu lomu. Sākotnēji, iespējams, šīs līnijas tiešām kalpojušas praktiskām izpausmēm, tomēr vēlāk tām ierādīta vieta kulta tradīcijās. Piemēram, šamaniskajos rituālos, kuros šamanis sevi noved transa stāvoklī, līdz tā astrālais ķermenis lidinās virs zemes, spējot nolasīt vai izveidot ģeoglifus.
