Šogad lielākās uzņēmēju investīcijas «spīd» vien Jelgavai, taču arī novados vēro aizvien biežāku interesi par vietu meklējumiem ražotnēm.
Ū ūdens, elektrības, gāzes un ceļu nodrošinājums un brīvas zemes un ražošanas zonas ir kā pamats uzņēmēju vēlmei sākt rosību pašvaldību teritorijās, taču komersanti norāda – ar brauktuvi un gāzesvadu vien nav līdzēts, jo bieži idejas par attīstību atduras pret birokrātu neieinteresētību. Par reālām uzņēmēju investīcijām šajā gadā runā gan tikai Jelgavas Dome, bet Ozolnieku un Jelgavas novados norāda – pēdējo mēnešu laikā arvien biežāk komersanti interesējas par vietu ražotnēm, bet ar konkrētiem plāniem neviens vēl nav nācis.Viss, ko pašvaldība ir pilntiesīga darīt, lai veicinātu investīciju piesaisti, – radīt maksimāli pievilcīgu vidi un apstākļus uzņēmējdarbībai konkrētā vietā, saka Jelgavas novada Domes priekšsēdētāja vietnieks Edgars Turks. Arī Jelgavas mērs Andris Rāviņš runā līdzīgi, turklāt uzsverot, ka pēdējos divos gados infrastruktūras objektos ieguldīti teju 40 miljoni latu, bet šogad ceļos un citos objektos tiks investēti vēl 24 miljoni latu. Piena kombināts un saules baterijasJau vēstīts, ka pērn lēmumu par piena rūpnīcas būvniecību Jelgavā pieņēma vietējo zemnieku veidotā SIA «Latvijas piens», kas ražotnē ieguldīs nepilnus desmit miljonus latu. Savukārt šogad uzņēmums «Solar Energy» pilsētā plāno būvēt saules bateriju ražotni. Pagaidām bez lielas virzības, taču pamazām turpinās pašvaldības sarunas ar kādu investoru par viņa ideju attīstīt dzelzceļa stacijas apkārtnes teritoriju. Aicināts nosaukt pēdējo gadu lielākos investorus Jelgavā, A.Rāviņš slavē iepriekšējos gados pilsētā uzbūvēto un palaisto SIA «Evopipes» plastmasas cauruļu ražošanas kompleksu, uzņēmumu «AMO Plant» un SIA «Fortum Jelgava» koģenerācijas staciju. Runājot par uzņēmumiem, kas ik gadu investē attīstībā, Jelgavas novada Domes priekšsēdētāja vietnieks Edgars Turks sauc kūdras izstrādāju «Laflora», lauksaimnieku kooperatīvu «Latraps», augkopības uzņēmumu «Daile agro», māju un logu ražotāju SIA «WWL Houses», «Igati» kā bruģa izgatavotāju un arī zaļās enerģijas ražotājus «Līgo» un «Mežacīruļi», kas atklājuši biogāzes stacijas. SIA «WWL Houses» valdes priekšsēdētājs Ivars Reinhards, kas Kalnciema ražotnē darbu dod vairāk nekā desmit iedzīvotājiem, vērtē, ka uzņēmējdarbības vide novadā ir laba. Par to vislabāk liecinot fakts, ka nākamnedēļ tiks atklāts jauns cehs.E.Turks atzīst, ka piedāvājumu ražotņu izveidei Jelgavas novadā šogad vēl nav. Arī Ozolnieku pašvaldības izpilddirektors Pēteris Veļeckis neslēpj, ka vēl nav ziņu par jaunu uzņēmēju ienākšanu novadā. «Katru mēnesi kāds interesējas,» viņš saka un slavē esošos uzņēmējus, piemēram, SIA «Poliurs» paplašinās ražošanu. Jāasfaltē arī ceļi uz uzņēmumiem«Varētu teikt, ka mēs kompleksi radām vidi, lai uzņēmējam rastos interese – domājam par meliorāciju, cenšamies sakārtot brīvās teritorijas komercdarbības attīstībai, veicinām tūrisma uzņēmējdarbību un sadarbību starp iestādēm un uzņēmējiem,» vērtē E.Turks. Jelgavas novada pašvaldība potenciālu saredz tieši ES projektu finansējuma piesaistē, lai pēc iespējas intensīvāk un efektīvāk spētu sakārtot infrastruktūru. No vienas puses, visu projektu ideju realizācija vērsta uz iedzīvotāju ērtību, novada attīstību, bet, no otras, – sakārtojot noteiktu vietu, novads sagaida, lai to izmanto arī uzņēmēji.Turklāt līdz ar Jelgavas novada izveidi, izvērtējot katru pagasta nostūri, apzināts šo teritoriju ģeoloģiskais un ģeogrāfiskais potenciāls. Pašlaik norit arī novada attīstības programmas sabiedriskā apspriešana, un tieši šā dokumenta izstrādes laikā pašvaldība skaidri definējusi, kuras vispirms ir tās novada industriālās teritorijas un komercplatības, ko nepieciešamības gadījumā var piedāvāt ieinteresētam uzņēmējam. Tādi zemesgabali, kas ir lielāki par hektāru, ar asfaltētu pievedceļu, gāzes pieslēgumu vai nelielu attālumu līdz pieslēguma vietai, ir gan Glūdā, gan Jaunsvirlaukā, Kalnciemā, gan Zaļeniekos, Lielplatonē un Svētē.Ozolnieku pašvaldības izpilddirektors teic, ka valdību mudina uzlabot ne tikai iedzīvotāju ērtības, bet arī domāt par uzņēmējiem. «Ceļi nepieciešami ne tikai tur, kur kāds dzīvo, bet arī uz ražotnēm,» saka P.Veļeckis. Viņš kā piemēru min atjaunotu Skolas ielu, turpretī Raubēnos, Rubeņu ceļā kārtīgu ceļu nav. Arī Ānē ir iela, kas ved tikai uz uzņēmumiem, kas turklāt eksportē, bet nav cerību, ka būs iespējas piesaistīt naudu šīs brauktuves salabošanai. Attīstību redz lauksaimniecībā E.Turks stāsta, ka Jelgavas novadā galvenā ekonomiskā specializācijas joma aizvien ir lauksaimniecība (galvenokārt augkopība) un ar lauksaimniecisko ražošanu vai pārstrādi, tāpat ar bioloģisko lauksaimniecību saistītie uzņēmumi. Savukārt, ņemot vērā nozīmīgas derīgo izrakteņu, kūdras ieguves vietas, perspektīvā iespējama intensīva ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes uzņēmējdarbības attīstība. Elejas, Sesavas un Vircavas pagastu teritorijās ir pieejami ģeotermālie ūdeņi, ko varot izmantot alternatīvās enerģijas ieguvei. Viens no pieejamākajiem resursiem ir meži, ar ko visblīvāk nosegti Valgundes un Līvbērzes pagasti.Idejas mēdz noraidīt iedzīvotāji«Faktiski gada laikā esam radījuši priekšnosacījumus, lai vismaz divi uzņēmēji atteiktos no ieceres Jelgavas novadā investēt,» atzīst E.Turks. Viņš domā, ka galvenokārt tomēr tās ir sabiedrības aizspriedumos un neziņā sakņotas bailes – gan saistībā ar cūku fermas būvniecību Sesavā, gan dzīvnieku krematorijas projekta izčākstēšanu Glūdā. Pašvaldība guvusi mācību, ka ļoti būtiski veicināt sarunas ar novada iedzīvotājiem, panākt sabiedrības ieklausīšanos, izpratni un dialogu, «citādi mēs nepārtraukti atdursimies pret noliegumu, kura pamatā uzskati: «neko nebūvēsim», «neko nemainīsim», «piedāvājumā kaut kas slēpjas un pašvaldība nav godīga»». ViedokļiEdgars Turks, Jelgavas novada Domes priekšsēdētāja vietnieks Jāatzīst, ka esam ļoti neelastīgi un nebūt ne pretimnākoši uzņēmēju iecerēm. Pašlaik esam apzinājuši, ko varam piedāvāt un cik daudz mums novadā ir labu lietu, taču nebūt vēl nemākam sevi pozicionēt. Iespējams, pašvaldībai būtu nepieciešama intensīvāka gan sadarbība ar esošajiem uzņēmējiem, gan atbilstošu signālu raidīšana informācijas telpā, kuru vēro un klausās tie, kas ir ieinteresēti sākt uzņēmējdarbību.Ivars Reinhards, SIA «WWL Houses» valdes priekšsēdētājs Jelgavas novadā uzņēmējdarbībai ir pozitīva vide. Pašvaldība uzklausa idejas, organizē tikšanās, domā par infrastruktūru. Taču novadā vērojama zināma inerce pret jaunām lietām. Tā kā ražojam elektrību, rodas arī daudz siltuma, kas rentablai strādāšanai būtu jārealizē. Ar to pietiktu visa Kalnciema apkurei. Pie novada nācām ar privātās partnerības ideju, piedāvājot apsildīt Kalnciemu un nodrošināt vismaz par desmit procentiem lētāku apkuri, nekā tagad saražo pašvaldības kapitālsabiedrība. Bet šī doma pagaidām atsaucību nav guvusi.
Pēteris Veļeckis, Ozolnieku novada izpilddirektors Ozolniekos vidēji reizi mēnesī kāds uzņēmējs interesējas par iespējām tikt pie zemes vai telpām, kur izvietot ražotnes. Taču pagaidām tās bijušas tikai sarunas. Novadā attīstība iespējama nozarēs, kurās strādā jau pašlaik, piemēram, metālapstrādē vai būvmateriālu ražošanā, kas gan patlaban mazliet stagnē. Pašvaldībai vēl ir brīvas zemes, ko piedāvāt interesentiem. Ir arī pamesti angāri, kas gan kādam pieder, taču varam mudināt vērsties pie šiem saimniekiem.
