Pēc rotācijas principa kopš pavasara Zemgales Uzņēmēju padomi vada Bauskas uzņēmēju kluba pārstāvis, «Bauskas klēts» komercdirektors Viktors Skrebels.
Pēc rotācijas principa kopš pavasara Zemgales Uzņēmēju padomi vada Bauskas uzņēmēju kluba pārstāvis, «Bauskas klēts» komercdirektors Viktors Skrebels. «Zemgales Ziņas» ar viņu tikās, lai uzzinātu, kādi jautājumi nodarbina Uzņēmēju padomi un kādas aktivitātes gaidāmas.
Būdams cilvēks, kas darbojas trīs – uzņēmuma, rajona uzņēmēju kluba un reģiona uzņēmēju padomes – līmeņos, V.Skrebels nenoliedz uzņēmēju savtīgās intereses, kas, saplūstot kopā, veido kopējas intereses. Lokāla mēroga uzņēmēju organizācijas kompetencē ir praktiskāki jautājumi, problēmu un konfliktu risinājumi, civilizētu risinājuma variantu meklējumi, situācijas prognozēšana. Piemēram, rajona, pilsētas līmeņa tirdzniecības struktūras apzināta organizēšana. Ja pilsētā nepieciešams viens lielveikals, būtiski, lai netiktu veidoti veseli trīs, divu celtniecībā nelietderīgi ieguldot naudu. Klubā tiekoties, pieejama informācija gan par plānoto, gan par ekonomiskajiem apsvērumiem, gan par noteiktu uzņēmēju nodomiem. Savstarpējā informācijas apmaiņa citu ieguvumu starpā palīdz izvairīties no stihiskām darbībām, padara rīcību mērķtiecīgāku un efektīvāku.
Reģionā svarīgi izprast kopainu
Lokāls klubs nevar pretendēt uz visaptverošu pārstāvniecību, jo būtiska ir cilvēka personības, psiholoģiskā tipa nozīme, lai spētu sadarboties un kaut ko sasniegt. Reģiona padomē cilvēciskais moments nav tik aktuāls, savukārt darbība nav tik konkrēta. «Esam organizējušies, lai censtos realizēt reģiona mērķus. Tiek risinātas savstarpējās sapratnes un kopdarbības problēmas ar valsts un pašvaldību struktūrām,» stāsta V.Skrebels, uzsverot, ka visos rajonos tieši ar pašvaldībām nopietnākā līmenī ir izveidojusies sadarbība. «Bauskā izveidojies darbīgs modelis, kad uzņēmēji apzinās pilsētas un pašvaldības intereses un cenšas darboties atbilstoši tām. Savukārt pašvaldība apzinās, ka uzņēmēji ir vēlētāji un pilsoņi, kuru priekšā tā ir atbildīga.»
Notikušas organizatoriskas sarunas par lietišķu sadarbību ar Zemgales attīstības padomi un aģentūru. Rudenī reģiona uzņēmēju padomei varētu pievienoties uzņēmēju organizācijas no Jēkabpils un Aizkraukles rajona. Reģionā svarīgi izprast kopainu, iesaistīties projektu izstrādē, koordinācijā, līdzekļu sadalē, lai finanses ieguldītu pēc iespējas efektīvāk un pēc zināmiem paritātes principiem. Nepieciešama saskaņota darbība starp rajoniem un pilsētām, lai otra «ritenī» netiktu likti spieķi.
Pavasara mēnešos liela aktivitāte padomes darbā nav bijusi vērojama, savukārt pēc tam bijis atvaļinājumu laiks, ko uzņēmēji bez darba jautājumu risināšanas centušies izmantot atpūtai. Tiesa, reģiona Uzņēmēju padome nav tā vieta, kur nepieciešams mākslīgi izrādīt darbību. Ir jāņem vērā lietderības un nepieciešamības princips, tāpēc darbībai var piedēvēt arī kampaņveidīgumu.
Pietrūkst ietekmes augstākā līmenī
«Savā darbībā esam pārliecinājušies, ka padome kā organizatorisks, informatīvs un komunikatīvs veidojums ir svarīga divu mērķu realizācijai. Lai sekmētu sadarbību ar pašvaldībām un citām struktūrām. Un pilsētas, rajona līmenī, kur risinās pamatproblēmas, praktiskās darbības un palīdzība problēmu risināšanā izpaužas konkrētāk. Bet augstākā līmenī mums pietrūkst ietekmes. Nepieciešama ciešāka sadarbība ar Ekonomikas, Zemkopības ministriju, iesniedzot priekšlikumus likumdošanas jomā. Arī sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu Konsultatīvās padomes ietvaros nepieciešams padarīt efektīvāku. Vajadzība veidot reģionāli valstisko politiku un pārstāvēt uzņēmējus kā kaut ko noteiktu un vienotu ir svarīga. Citādi politiķi, manipulējot ar apzīmējumiem «uzņēmējs» un «uzņēmēju intereses», kādus tik lēmumus nepieņem. Tagad redzam līdzšinējās ekonomiskās politikas, privatizācijas un saimniecisko aktivitāšu augļus, kad vietējais uzņēmējs dažādu iemeslu dēļ no biznesa tiek izstumts. No vienas puses viņa dzīvotspēju ietekmējis tas, ka viņš nav bijis tik mācīts un informēts, no otras puses – viņam nav lētas naudas. Ārzemju kapitāls ienāk lēts un organizēts, kas sev svarīgos jautājumus risina valstiskā līmenī ar valdību un parlamentu, aktīvi lobē sev svarīgos jautājumus, kā tas notiek Rietumos, kur šinī ziņā uzkrāta bagāta pieredze. Mums tas vēl jāmācās.»
Lai spētu mobilizēties un kā reģions iesaistītos valstiskajās aktivitātēs, pēc V.Skrebela domām, vispirms ir svarīgi saprast, ko dara katra rajona un pilsētas uzņēmēju organizācijas, kādi jautājumi viņus nodarbina un kas aktualizējams reģiona un augstākā līmenī. Padomes kompetencē atšķirībā no uzņēmēju kluba ir cita mēroga jautājumi, citas darbības metodes. Padomes mērķis plašākā mērogā ir vietējā kapitāla organizēšanās savu interešu aizstāvībai, kas ir svarīgi ne vienā vien jomā. Spēcīgi izdzīvošanas moments izpaužas tirdzniecībā, kur vērojama vietējo tirgotāju izspiešana.
Jānovērš mērķtiecības trūkuma sekas
Arī ražošanā mērķtiecīgi tiek veidots brīvs tirgus Rietumu produktam. Valsts, tās institūcijas un parlaments ir palaidušas garām valsts ekonomikas pārveidošanas procesu un adaptāciju izdzīvošanai Eiropā. Mērķtiecīgas attieksmes un atbalsta vietā iets vienkāršākais ceļš un realizēta boļševiku deklarētā forma caur sagraušanu. Ir likvidēta smagā rūpniecība, intelektuāli ietilpīgā ražošana; tai pārveidojoties, varējām noturēties Eiropā. Savukārt organizētais kapitāls no ārpuses ar savām finansēm uz mūsu valsti ir iedarbojies ar vienkāršiem paņēmieniem un maziem līdzekļiem. Vecais tirgus ir sagrauts, bet jaunais no valsts puses veidojas pārāk stihiski, savukārt mērķtiecīgi no Rietumu kapitāla puses.
Viens no variantiem, ko darīt lietas labā, ir valsts un uzņēmēju attiecību veidošana, kas neprasa lielus ieguldījumus, bet kalpo par pamatu sasniegumiem. Tiesa, arī attiecības un savstarpējā uzticība jau ir nedaudz palaista garām. Uzņēmēji, nenoliedzot regulēšanas mehānismu vajadzību, par svarīgu uzskata minimālu traucēšanas režīmu. «Jo mazāk un gudrāk iejaucas, jo rezultāts ir pozitīvāks, jo lielāka attīstība notiek. No nemākulīgas iejaukšanās cieš abas puses,» spriež V.Skrebels, norādot, ka pārejas periodā, kad cilvēkiem nav pietiekamu zināšanu par tirgus ekonomiku un izglītības, nedrīkstēja visu palaist pašplūsmā un izmantot to nelietīgiem mērķiem, kas diemžēl pie mums ir noticis. Apzinātā samudžināšana realizēta savtīgos nolūkos, jo, kā zināms, zivis ar rokām var ķert tikai duļķainā ūdenī – tad tās neredz un ir dumjas. Valstsvīru un ierēdņu iesētā sēkla ir devusi savus augļus – cilvēki līdzīgi zivīm mētājas no vienas puses uz otru un vairs neiedomājas par valsts patriotismu kā tādu.
Bet izeja ir tas pats cilvēks. Taču ir jāpiestrādā, jo tāpat vien viņš nekļūs labāks. Tas nenotiks vienā gadā. Spriežot pēc vispārējām norisēm, sabiedriskajā dzīvē vērojama zināma attīstība, laika atlicināšana interešu apvienībām, lietderīgām, sevi attīstošām nodarbēm. Arī uzņēmēju struktūras liecina par zināmu apziņas un organizācijas pakāpi.
