Pandēmija, “lokdauns”, mājsēde – šie vārdi ienākuši mūsu ikdienā un, šķiet, ka tik drīz no tās nepazudīs. “Ziņas” mēģināja noskaidrot, kā šo laiku pārdzīvo un tajā jūtas Jelgavas uzņēmēji.
Meklē risinājumus
Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra Uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas vadītāja Līga Miķelsone uzsver: “Šī situācija skar ikvienu iedzīvotāju un arī ikvienu uzņēmēju. Lielākajā daļā uzņēmumu, kas šobrīd darbojas, apgrozījums krietni sarucis, bet izdevumi, tieši otrādi, – aug. Satrauc, ka uzņēmumiem nākas domāt, ko darīt ar iegādātajām preču grupām, kuras var aiziet bojā, un uzņēmumi to risina dažādi – gan novirzot preces labdarībai, gan utilizējot. Protams, pašreizējā situācija īpaši ietekmē frizētavu un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus, kuru pakalpojumi pašlaik nav pieejami.”
Tagad viņu telefoni lielākoties ir izslēgti vai neatbild, bet pēdējā dienā pirms mājsēdes frizieri, lai apkalpotu klientus, strādāja pat līdz pusnaktij, zina teikt L.Miķelsone.
Viņa atzīst, ka šos izaicinājumus uzņēmumi risina ļoti atbildīgi gan pret klientiem, gan pret darbiniekiem. Risinājumi ir dažādi – daudzi mazie uzņēmumi izmanto e-vides iespējas, lai darbība pilnībā neapstātos, citi saīsina darba laiku, uz kādu periodu slēdz struktūrvienības. Atsevišķi uzņēmumi ir pārtraukuši savu darbību uz laiku, un atliek ticēt, ka tie visi atsāks strādāt pēc ierobežojumu atcelšanas.
Uzņēmēji lielākoties cenšas situāciju risināt saviem spēkiem un ļoti individuāli, protams, raugoties arī uz valsts atbalsta iespējām. Priekšrocības ir tiem, kuri darbojas virtuālajā vidē, arī ražošanas un IT uzņēmumiem, kuri, ievērojot visus noteikumus, turpina darbu, bet šie uzņēmumi daudzkārt saskaras ar loģistikas problēmām.
Tāpat ir problēma, kas skar uzņēmumus, kuri ar savu transportu uz darbu ved darbiniekus, un ierobežojums – vienā transporta līdzeklī divi cilvēki no divām mājsaimniecībām – to neļauj. Savukārt, runājot par ēdinātājiem, – tiem, kuri strādā ilgāk, ir vieglāk, taču tiem, kuri savu biznesu sākuši salīdzinoši nesen, klientus iegūt ir grūtāk.
L.Miķelsone atzīst, ka apbrīno mūsu uzņēmējus par cerību nezaudēšanu un optimismu.
Viena daļa pauzē, otra – strādā
SIA “Viktorija B” ēdināšanas uzņēmuma “Silva” vadītāja Sandra Blūmane stāsta, ka, sākoties “lokdaunam”, ir aizvērts Tējas namiņš. Savukārt banketu serviss ir uz pauzes. Strādā bistro un konditoreja, kas izsniedz ēdienus līdzņemšanai un veic piegādes.
Banketu pasūtījumu atcelšana, protams, uzņēmumam rada mīnusus, kamēr vēl pasākumi drīkstēja notikt “zaļajā” režīmā, vismaz bija kāda dzīvība. Tagad, lai gan izbīlis vairs nav tik liels kā pirms pusotra gada, jūtama cilvēku piesardzība naudas tērēšanā, finansiālās bažas, kā varēs samaksāt jaunos elektrības un gāzes rēķinus, atklāj uzņēmēja.
Tiek solīts, ka uzņēmējiem būs valsts atbalsts, bet, kad būs, kādā veidā – tas vēl nav zināms, tādēļ patlaban tiek domāts, kuru darbinieku laist kārtējā atvaļinājumā, kuru – dīkstāvē.
“Mums ir pieredze no pagājušā gada marta. Tas nebūs viegli. Neesam naivi optimisti,” saka S.Blūmane. Viņa piebilst, ka “Silva” nestrādā kā restorāns, bet vairāk pēc kulinārijas principa. Ēdiena piegādes ir vienīgi darba dienās no pulksten 10 līdz 16, bet sestdienās un svētdienās darbojas tikai konditoreja. Uzņēmēja gan pieļauj, ja cilvēku būs maz, iespējams, brīvdienās tā būs jāslēdz. “Katru dienu vērojam cilvēku uzvedību. To ir grūti uzminēt,” viņa secina. “Cīnāmies, optimismu neesam zaudējuši. Pusotru gadu esam izturējuši, saņemamies, darbojamies. Esmu pateicīga saviem kolēģiem par spēju pārprofilēties,” teic S.Blūmane.
Nevar piemaksāt, lai uzturētu biznesu
Savukārt uzraksts pie beziepakojuma produktu veikala “Ber uz sver” Raiņa ielā vēsta, ka veikala pēdējā darba diena ir 28. oktobris, un uzņēmums ir gandarīts, ka kādu laiku ir varējis būt daļa no zaļākas Jelgavas.
“Jā. Slēdzam ciet pavisam,” telefonsarunā apstiprina uzņēmuma īpašniece zaļā dzīvesveida entuziaste Līga Rulle. “Ļoti maz cilvēku nāca jau kopš marta. Kritiski maz. Tāpēc tāds lēmums. Šeit vairāk strādāju idejas vārdā, jo man ir darbs, kur maksā algu. Bet, ja vēl pašai jāpiemaksā, lai uzturētu biznesu…” lēmumu skaidro L.Rulle. Iespējams, Covid-19 pandēmijas laikā ir mainījies iedzīvotāju dzīvesveids un paradumi. Ja cilvēki būtu nākuši tāpat kā iepriekš, nebūtu šāda lēmuma, piebilst uzņēmēja.
“Ziņas” jau rakstīja, ka veikals “Ber un sver” Jelgavā pircējiem durvis vēra 2018. gada nogalē.
Nav jārisina valsts problēmas
Metālapstrādes uzņēmuma “TS Rīga,” kas atrodas Aviācijas ielā, ražošanas vadītājs Gints Krūmkalns atzīst, ka pašreizējā situācija, protams, ietekmē darbu un ražotne cenšas ievērot noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības.
“Atsevišķas maiņas vakcinētajiem un nevakcinētajiem gan neorganizējam, jo uzskatām, ka piespiest cilvēkus vakcinēties nav uzņēmēju pienākums. Valsts nav spējusi tikt ar to galā un vēlas atbildību uzvelt uzņēmējiem, lai gan tas būtu jārisina citādiem līdzekļiem.
Esam darbiniekus informējuši. Ir tādi, kuri pēc savas pārliecības ir pret vakcināciju, bet ir spiesti iet potēties. Bet ir tādi, kas pasaka, ka to nedarīs. Šobrīd tā vēl var, un mēs apmaksājam viņiem testu veikšanu divas reizes nedēļā. Mums jau tā trūkst darbinieku.
Esam noteikuši, ka nevakcinētie nedrīkst pulcēties, apmeklēt pusdienu telpu, kā arī uz viņiem attiecas vēl citi ierobežojumi. Tas nepieciešams, lai uzņēmumā radītu drošu vidi, lai šie cilvēki neapdraudētu ne sevi, ne citus.
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka līdz 15. novembrim klātienē var strādāt tie, kuriem ir izvērtēts risks, bet no 15. novembra, lai strādātu klātienē, visiem jābūt vakcinētiem neatkarīgi no izvērtējuma.
Vēl mums ir problēmas ar piegādēm, komponentu un detaļu pieejamību. Sadarbojamies ar daudziem vietējiem uzņēmumiem, bet ja viņu darbinieki slimo…”
