«Dzirdēju, ka latvāņus var iznīcināt ar tehnisko sāli. To nedabūju, tāpēc pāris augiem uzbēru vārāmo. Dadži nokalta, bet pārējie zaļo.
“Dzirdēju, ka latvāņus var iznīcināt ar tehnisko sāli. To nedabūju, tāpēc pāris augiem uzbēru vārāmo. Dadži nokalta, bet pārējie zaļo. Ja ar sāli varētu līdzēt, nežēlotu – nopirktu veselu maisu un nokaisītu visu pagalmu un dārzu,” izmisusi ir Lielplatones pagasta Vilku mājas saimniece Anna Plostniece. Viņa jau divpadsmito gadu mājas apkārtnē cīnās ar šo indīgo augu.
“Šogad latvāņu ir vēl vairāk nekā pagājušajā gadā – hektārs jau būs. Ja nepagūšu nopļaut, tie sasēsies vēl, un tad jau apdraudēta būs arī kaimiņu zeme,” saka septiņdesmit gadu vecā kundze. Viņai ar indīgajiem augiem jācīnās vienai, jo kungs Jānis Žuravļovs pārvietojas ar kruķiem. “Kā gaismiņa aust, tā ar rokas izkapti pļauju,” A.Plostniece stāsta, ka šogad to dara jau otro reizi, taču laika apstākļi liecina, ka arī šajā vasarā, kā ierasts, izkapts rokās būs jāņem vismaz sešas reizes.
Agrāk latvāņu apkarošanā līdzējusi govs, taču gadu nastas dēļ kundze no tās atteicās. “Pagājušajā gadā palīdzēja apkārtējie – lopiem trūka siena, tādēļ kaimiņš atbrauca, ar traktoru nopļāva un aizveda. Šogad tas nevienam nav vajadzīgs,” Vilku saimnieki atklāj, ka pašvaldībai lūguši, lai atsūta kādu bezdarbnieku nopļaut, taču atteikts – latvāņi augot uz privātās, nevis pašvaldības zemes.
Pagalmā kundze vēl cenšas tikt galā saviem spēkiem, taču aiz kūts tie izauguši gandrīz cilvēka augumā. “Jānopļauj jau būs,” nosaka A.Plostniece un, rādot čūlām klātās rokas un kājas, pensionāre sūkstās: “Tas ir tikai sākums. Vienas čūlas vēl nesadzīst, kad jau citas sulo,” un par dakteres izrakstītajiem medikamentiem jāmaksā pašiem.
Lielplatones pagasta Padomes priekšsēdētājs Aivars Kokins neslēpj izbrīnu: “Man nav informācijas, ka pagasta teritorijā aug latvāņi. Agrāk tie bija kādā grāvmalā, bet ar regulāru pļaušanu izdevās apturēt to izplatību,” viņš piebilst, ka, vienalga, Vilku saimniekiem nevarētu līdzēt: “Ar latvāņiem mājas pagalmā jācīnās saimniekiem. Ja nevar pašu spēkiem, lai par simbolisku samaksu nolīgst pļāvēju.”
Latvijā indīgie augi pašlaik aizņem vidēji 12 000 hektāru, prognozes liecina, ka pēc trijiem gadiem tie varētu augt jau 30 000. Vislielākās ar latvāņiem piesārņotās platības ir Madonas rajonā, taču problēma aktuāla arī citviet. Jelgavas pusē situācija nav tik dramatiska. To apliecina arī fakts, ka pērn programmai, kas paredzēja cīņu ar latvāņiem, no Zemgales pieteicās tikai pieci pretendenti.
