Ānes ciemata Atpūtas ielā piektdienas vakarā bija svētki – Jānim Gultniekam tā dēvētajā Čigānu karjerā izdevās noķert deviņus kilogramus un 15 gramus smagu līdaku.
«Četrus piecus hektārus lielajā karjerā jau no bērnības pazīstu katru bedrīti. Makšķerēt man iemācīja tēvs,» stāsta veiksminieks Jānis. Pērn decembrī līdakas ķērušās labi – viņš izvilcis kādas piecpadsmit, taču pusi palaidis vaļā, jo zivis bijušas mazākas par piecdesmit centimetriem. Janvārī copes neesot bijis nevienam Ānes makšķerniekam. Nevarējuši saprast, kas par vainu – vai nu mainījies gaisa spiediens, vai bijis pilnmēness. Šķitis, makšķerēšanai jāmet miers.Piektdienas rītā uz Čigānu karjera ledus darbojušies vien trīs vīri. Jānis bijis kopā ar draugu un kaimiņu Mārtiņu Ivanu. «Atnācām ap pulksten deviņiem. Līdz vienpadsmitiem bijām noķēruši pa raudiņai, ko uzlikām katrs uz savas ūdas (pēc noteikumiem, makšķerniekam atļauta viena ūda), kurām auklas diametrs bija 0,5 milimetri. Tā kā makšķerēt ejam katru brīvdienu, esam izgatavojuši «siltumnīcu» – pa ledu pārvietojamu polietilēna būdu, ko novieto virs āliņģa, lai nav jāsēž vējā. Tā nu desmit metru attālumā no ūdām sēdējām un lūkojām ķert raudas. No pulksten vienpadsmitiem līdz 16.50 copes nebija nekādas – neņēma ne raudiņas, ne arī ūdas. Un tad pēkšņi līdaka pagrāba manu ūdu… Skats bija super!» atceras Jānis. Viņš atzīst, ka bez Mārtiņa palīdzības zivi ārā diez vai būtu dabūjis – draugs palīdzējis paplašināt āliņģi, un abi pārmaiņus zivi pusstundu gurdinājuši. Visbeidzot, kad tā bija dabūta līdz āliņģim, Mārtiņš aiz acīm to satvēris un izmetis uz ledus.
