Helmaņa ielas 3. nama iedzīvotāji jau pieraduši, ka viņu māju kā labāko pilsētā īstenoto siltināšanas projektu rāda nekustamā īpašuma pārvaldīšanas speciālistiem no visas Latvijas un ārzemēm. Šonedēļ pie daudzdzīvokļu ēkas atklāta Vācijas kvalitātes plāksne, kas apliecina, ka nama renovācijā izmantoti energoefektīvi vācu būvmateriāli un tehnoloģijas. Pašlaik mājas iedzīvotāji vēl nav lūguši pieslēgt ēkai apkuri, taču pilsētā apkures sezona jau sākusies – siltumu pieprasījušas trīs organizācijas.
Ēka Helmaņa ielā 3 ir viena no četrām Latvijā, kurai piešķirts vācu būvtehnoloģiju labās prakses tituls, un vienīgā ārpus Vācijas, kurā īstenoti vācu augstās kvalitātes standarti, skaidro Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē. Titulu mājai piešķīra Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kamera sadarbībā ar Vācijas Federālo ekonomikas un tehnoloģiju ministriju, kas šonedēļ Latvijā rīko Vācu būvtehnoloģiju labās prakses dienas, kuru mērķis ir stiprināt vācu tehnoloģiju un būvmateriālu atpazīstamību, kā arī akcentēt to augsto kvalitāti. Jāatgādina, ka daudzdzīvokļu ēka Helmaņa ielā 2010. gadā saņēma arī Latvijas energoefektīvākās dzīvojamās ēkas titulu.
80 latu sarūk līdz 30
«Jau četrus gadus iedzīvotāji var just ietaupījumu. Arī mums kā pārvaldniekam mājas siltināšana un sadarbība ar vācu kolēģiem bija liela pieredze, jo iemācījāmies vadīt procesus, tāpēc turpmākie gadi bija ražīgi – esam nosiltinājuši vēl vairākus namus,» lepojas Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes valdes loceklis Juris Vidžis, pasakoties dzīvokļu īpašniekiem, kas piekrīt mājokļu renovācijai. Pašlaik jau saņemts apstiprinājums un noslēgts līgums ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par līdzekļu piešķiršanu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu mājā Dobeles ielā 52 un Kungu ielā 23.
Arī Helmaņa ielas 3. namā dzīvojošā Jana Zaķe piekrīt, ka renovācija devusi iespēju ietaupīt, īpaši tiem mājas iedzīvotājiem, kas uzreiz bija spējīgi segt siltināšanas izdevumus. «Bija mēneši, kad rēķins par apkuri pirms renovācijas par pusotras istabas dzīvokli bija 80 latu, pēc tam – 30. Par siltināšanu katru mēnesi jāmaksā apmēram 40 latu. Mūs kā piemēru rāda dažādu valstu delegācijām,» stāsta J.Zaķe.
Viņa ir pārliecināta, ka siltināšana rit gausi, jo jelgavnieki, līdzīgi kā iedzīvotāji citviet, nav pārliecināti par rītdienu, turklāt bankas pašlaik nelabprāt dod kredītus: «Arī mēs, strādājošie, nezinām, vai rīt darbu nezaudēsim. Bet daudzi nestrādā vai saņem mazas pensijas.»
Jāatgādina, ka mājas renovācijā ieguldīti 224 tūkstoši latu.
Apkure – divos bērnudārzos
Šonedēļ pēc klientu iesnieguma siltumapgādes uzņēmums «Fortum» Jelgavā pieslēdzis apkuri jau trīs iestādēm, no kurām divi ir bērnudārzi. Uzņēmums ir pabeidzis plānotos sagatavošanās darbus, lai nodrošinātu drošu siltumapgādi ziemas mēnešos: vasaras periodā veicis siltumtrašu hidrauliskās pārbaudes un renovācijas darbus, iekārtu tehniskās apkopes un remonta darbus katlu mājās, kā arī sācis ražot siltumenerģiju jaunajā biomasas koģenerācijas stacijā.
«Fortum» ir gatavs sākt apkures sezonu, tiklīdz klienti to pieprasa, informē uzņēmuma komunikācijas vadītāja Guntra Matisa. Kārtība, kādā «Fortum» pieslēdz apkuri, nav mainījusies – par savu vēlmi rakstiski jāinformē uzņēmuma Klientu daļa. Juridiskajiem klientiem ar iesniegumu par apkures pieslēgšanu jāvēršas uzņēmuma Klientu daļā, bet iedzīvotājiem – pie sava nama pārvaldnieka, kas organizē apkures pieslēgšanu. Tiem, kuriem nav parāda par siltumenerģiju, apkuri pieslēgs saskaņā ar klienta vēlmēm. Ja ir parāds, «Fortum» aicina māju pārstāvjus uz pārrunām, lai panāktu vienošanos par parāda nomaksas kārtību un termiņiem. Kopējais parāds par siltumenerģiju Jelgavā 1. septembrī bija 3,2 miljoni latu, no tiem iedzīvotāju parāds – trīs miljoni. ◆
