Turpinot tēmu par uzņēmumu vadību, «Zemgales Ziņas» iztaujā celtniecības uzņēmuma «Zemgaļi» direktoru Jāni Auziņu.
Turpinot tēmu par uzņēmumu vadību, «Zemgales Ziņas» iztaujā celtniecības uzņēmuma «Zemgaļi» direktoru Jāni Auziņu.
«Teorija saka, ka labs vadītājs var nestrādāt, lai strādā komanda. Bet, lai līdz tam tiktu, manuprāt, cilvēka dzīve ir par īsu,» spriež J.Auziņš, norādot, ka vadīšanā acīmredzot slēpjas arī kāds pievilkšanas spēks. Ne velti ievērojamais ASV rūpnieks Armands Hammers vēl 90 gadu vecumā vadīja savu kompāniju, atsacīdamies no pelnītas atpūtas.
Ne mirkli nedrīkst atslābināties
«Saprotu un apzinos, ka vadītājs var panākt, ka strādā komanda. Tomēr viņš ne mirkli nedrīkst atslābināties, viņam jābūt komandā, jebkurā brīdī jāspēj orientēties situācijā visu diennakti,» turpina Auziņa kungs, vadītāja sūtību rezumējot kā vienu no smagākajiem un grūtākajiem pienākumiem.
Viņa vadītāja pieredze krājas no 1987. gada. Savulaik viņš beidzis Lauksaimniecības universitātes (tolaik akadēmijas) vadības skolu, kā arī celtniecības un rūpnieciskās ražošanas organizatoru fakultāti toreizējā Gorkijas Celtniecības inženieru institūtā. Tur tikuši studēt uzņēmumu darbinieki, kas vismaz pāris gadu jau strādājuši par vadītājiem.
Jāmācās zināšanu, nevis mācīšanās dēļ
Izglītošanos apstākļos, kad jau uzkrāta zināma dzīves un darba pieredze, atzīstama par efektīvāko variantu, jo jaunajiem studenta gados dažkārt ir svarīgi tik vien kā sekmīgi nokārtot ieskaiti vai eksāmenu, nevis līdz saknēm izprast mācību priekšmeta būtību. Īsāk sakot, mācīšanās notiek atzīmju, ne zināšanu dēļ.
Pēdējā desmitgadē J.Auziņš centies izmantot izglītošanās iespējas, kur vairāk vai mazāk iesaistīti rietumvalstu speciālisti, – Austrijas Tautsaimniecības kameras sponsorētus kursus ar turienes pieredzes apguvi, Bavārijas zemes (Vācija) atbalstītus kursus celtniecības vadītājiem, kur cita starpā apgūta arī tirgzinība, uzskaites nozīme un citas zināšanas atbilstoši Eiropas prasībām.
«Mācoties šādos kursos un reizē strādājot, no teorijas uzņem vismaz 90 procentu. Ja velk paralēles ar padomju gadiem, negribu teikt, ka tolaik viss veltīgi tika mācīts. Daudz un pieņemamā līmenī tolaik kursos mācīja sadarbību, kolektīva vadīšanu un analizēja savstarpējās attiecības. Toreizējā bagāža zudumā nav gājusi.»
Pārmaiņu laiks prasīja aktīvu darbību
Runājot par politisko un ekonomisko pārmaiņu diktētajām prasībām, J.Auziņš uzsver, ka viņam tas nav bijis nekāds pārsteigums, jo viņš nav stāvējis no šiem procesiem malā, bet dzīvojis visam līdzi. «No pirmās dienas centāmies izprast tirgus ekonomiku. Bijām pirmie starpkolhozu celtniecības organizāciju grupā, kas 1991. gadā reģistrēja uzņēmumu atbilstoši Latvijas Republikas likumiem. Ekonomiskā situācija spieda normāli reaģēt uz pārmaiņām un aktīvi darboties. Visām norisēm centāmies strauji sekot līdzi, un mums izdevās. Daudzi no tiem, kas «nogulēja», iznīka,» stāsta J.Auziņš.
Protams, atšķirības ir. «Salīdzinājumā ar padomju laiku šodien vadītājam vairs nav jānodarbojas ar to gadu muļķībām – nav jāsēž partijas sapulcēs, plēnumos, arodkomitejas sēdēs un jānoņemas, piemēram, ar dzērāju audzināšanu, jo par elementāro kārtību un darba disciplīnu jāatbild katram pašam, nevis uzņēmuma vadītājam. Tomēr viņam nepieciešams prasīt no padotajiem rezultātu, «bīdīt» viņus, atbildēt par padarīto.»
Vispirms jāizvērtē savas spējas
Runājot par vadības stilu, J.Auziņš uzsver, ka jau kopš padomju gadiem viņš ir atbalstījis demokrātisku pieeju, mērķi radis sasniegt kolektīvā jeb komandā (kā to sauc šodien), veidot to, jo viens nav karotājs. «Liela nozīme ir vadītājam, tam, cik viņš ir spējīgs aktīvi līdzdarboties, cik viņam ir zināšanu, prasmes sadarboties, virzīt visu uz priekšu.»
Ir aizgājis laiks, kad ikviens var dibināt jaunu firmu un vadīt to bez zināšanām un priekšstata par vadību, organizēšanu un citām funkcijām. J.Auziņš iesaka vispirms izvērtēt savu varēšanu un nevarēšanu. «Pirms ķerties pie jauna darba, ir jāiepazīst teorija, jāieiet procesā. Nerunāsim par kursiem, šodien ir bagātīgs speciālās literatūras klāsts, arī informācijas līdzekļi. Atliek lasīt un analizēt iespējamās problēmas un risinājumus.»
