Dievs ir vai nu Dievs, vai arī tikai mīts – cilvēku ideju auglis. Mītiskajiem dieviem ir dažādi vārdi, dažādas sejas, dažādi raksturi. Tie, kas sastapušies ar ES ESMU, pasaulē nav vairākums. Ir dažādām reliģijām piederīgie.
Dievs ir vai nu Dievs, vai arī tikai mīts – cilvēku ideju auglis.
Mītiskajiem dieviem ir dažādi vārdi, dažādas sejas, dažādi raksturi. Tie, kas sastapušies ar ES ESMU, pasaulē nav vairākums. Ir dažādām reliģijām piederīgie. Ir arī kristieši, kuri nekad nav sastapušies ar lielo ES ESMU.
Viņi ir tie, kas stingri turas pie pareizas mācības, modri kontrolē un izskauž visu, kas neatbilst viņu izpratnei. Viņu ir daudz. Tāpēc ir daudz konfesiju, bet maz Dieva manifestējošo darbu.
Šodienas karstais jautājums ir tāds – vai mēs paši ticam tam, kam ticam? Un cik tālu iet mūsu ticība?
Tā ir liela privilēģija ticēt majestātiskajam un nepārsūdzamajam ES ESMU. Un tas nav mūsu nopelns.
Nesen manās rokās nonāca kāda neliela grāmatiņa. Man patika autora maniere aicināt Bībeles varoņus uz diskusiju. Es nedaudz pārfrāzēšu Ričarda Bukera tekstu.
Uzskatīsim, ka Bībeles seniori uz mirklīti ienākuši “Ziņu” redakcijā. Protams, seniori apjukuši šajā svešajā vidē. Viņiem jāiepazīstas ar stikla durvīm, klozetu un datoriem.
Ieradušies Ādams ar Ievu. “Sakiet, vai Tas Kungs bija aktīvs, jūs radot, vai arī radāties pamazām no okeāna dūņām? Sakiet, vai jums nešķiet dīvaini, ka tik gudri cilvēki, kas radījuši šādu vidi, joprojām runā par kaut kādu grēka “ābolu”, nevis pēc būtības par jūsu rīcību un tās izraisītajām sekām?” Viņi klusē. Laikam joprojām jūtas vainīgi.
Ieradies arī vecais Ābrahāms. Viņam uzdodu jautājumu par iztēli un īstenību. “Saki, vai tas, ka tu atstāji Ūru un devies uz jaunu nezināmu vietu, tiešām bija Dieva virzīts pasākums?” (Ābrahāms nesaprot manu jautājumu.)
Mozus ieradies bez zižļa. “Vai tev vajadzēja lielu paļāvību, lai izvestu fiziski un garīgi noplicināto tautu no Ēģiptes?”
Ieradušās arī dažas seniores. “Cienījamās Sāra, Rebeka, Rāhele, kādi ārsti un kādas manipulācijas jūs padarīja auglīgas?”
Ar Dāvidu man gribējās būt kopā ilgāk par noteikto laiku. Bet es uzdevu tikai divus jautājumus. Kā viņš spēja tik daudz reižu piedot? Un kādu honorāru saņēma par psalmiem?
Neko citu kā sirds sāpes un sirds atvērtību. Jo tikai tā var tapt lielas lietas.
Uz interviju netika uzaicināts Jēzus no Nācaretes. Kāpēc, jūs jautāsiet. Tāpēc, ka viņa Gars ir klātesošs tāpat un ar viņu var būt kopā vienmēr. Starp citu, viņš ir daudz radikālāks vīrs, nekā mēs gribētu to pieņemt. Viņš nav tikai jērs, kas nes pasaules sāpes.
Kāpēc tad tik daudz naida, nāves, nodevības, izmisuma, savtīguma, jūs jautāsiet.
Kā jūs domājat, kā būtu jārīkojas vecākiem, kuru bērns ir narkomāns? Jāpiesien pie gultas visu diennakti un ar karotīti jābaro ar putriņu? Kad bērns aiziet, savas brīvās gribas mudināts, vecāki paliek izmisumā. Viss. Jūs domājat, Dievam mazāk sāp nekā mums?
