Jau senajā Grieķijā ļaudis daudz nodarbojās ar tā dēvēto gulēšanas un sapņošanas mākslu, kas kopā ar pareizu diētu veidoja tāda dzīves veida pamatus, kāds, pēc grieķu uzskatiem, bija nepieciešams veselības saglabāšanai.
Jau senajā Grieķijā ļaudis daudz nodarbojās ar tā dēvēto gulēšanas un sapņošanas mākslu, kas kopā ar pareizu diētu veidoja tāda dzīves veida pamatus, kāds, pēc grieķu uzskatiem, bija nepieciešams veselības saglabāšanai.
Miegs ir vitāli svarīgs organisma stāvoklis, kura laikā cilvēkam zūd apzināts kontakts ar apkārtējo pasauli, samazinās kustību aktivitāte un analizatoru funkcijas. Miegs ir nervu sistēmas darbības diennakts ritma izraisīts organisma stāvoklis, kurā intensīvi atjaunojas un uzkrājas audu enerģija. Cilvēka dzīves laikā miega ilgums būtiski mainās, piemēram, zīdaiņiem tas var būt 13 līdz 15 stundu diennaktī, 8 līdz 12 gadu vecumā – aptuveni 10 stundu, pieaugušam cilvēkam – 7 līdz 8 stundas.
Pašlaik sabiedrībā ir aktuāla bezmiega problēma. Miega traucējumi var būt ļoti sarežģīti – grūtības iemigt, pamošanās nakts vidū vai agri no rīta, to raksturs – īslaicīgs, pārejošs vai hronisks bezmiegs. Šos traucējumus visbiežāk izraisa emocionāla un psiholoģiska rakstura problēmas – nespēja atrast atbildes uz dažādiem jautājumiem, ar kuriem cilvēks intensīvi nodarbojas, smagi pārdzīvojumi, depresija un citas, kā arī organiskas slimības, piemēram, sirds kaites – iemigšanu traucē aizdusa vai sāpju lēkmes. Hronisku elpošanas orgānu slimību gadījumā bezmiegu nereti izraisa nakts klepus, ja ir kuņģa un zarnu trakta kaites, miega traucējumi var būt saistīti ar sāpēm. Paaugstinātā riska grupā ar 24 stundu darba dienu varētu būt, piemēram, medicīnas darbinieki, kā arī cilvēki, kas strādā tirdzniecībā, tālbraucēji šoferi, lidostu, policijas un apsardzes darbinieki. Ne mazāk saspringts darba režīms var būt arī uzņēmējiem.
Jebkurā gadījumā ikviena rakstura miega traucējums ir nopietns simptoms, kas prasa rūpīgu pacienta dzīves un slimības vēstures analīzi. Nozīme, protams, ir arī pacienta vecumam. Miega problēmu cēloņi ir dažādi, un līdz ar to arī terapija katrā gadījumā ir individuāla. Piemēram, vienam pacientam nepieciešams ievērot pareizu miega higiēnu, citam var palīdzēt īslaicīga medikamenta lietošana, ārsta uzraudzība, vēl citā gadījumā pārrunas ar psihoterapeitu vai tālākā izmeklēšana pie neirologa. Bezmiegs ir ārstējams.
