Asākie vārdi diskusijas laikā izskanēja no Valda Krūmiņa, «Kesko Agro» Cūkkopības iekārtu produktu grupas vadītāja, kurš šābrīža situāciju cūkkopībā nosauca par krīzi, jo cūkgaļas iepirkuma cenas pēdējos divos gados nav mainījušās.
Asākie vārdi diskusijas laikā izskanēja no Valda Krūmiņa, “Kesko Agro” Cūkkopības iekārtu produktu grupas vadītāja, kurš šābrīža situāciju cūkkopībā nosauca par krīzi, jo cūkgaļas iepirkuma cenas pēdējos divos gados nav mainījušās, taču labības cenas strauji kāpj. Ja pērn zemnieki graudus varēja iepirkt par 70 latiem tonnā, patlaban tā maksā jau 100 – 110 latus. Tirgū ienāk cūkgaļa no citām valstīm, kas ir krietni lētāka. Arī “Ziņu” rīcībā ir informācija par kādu gaļas pārstrādes uzņēmumu, kurš uz ražotās produkcijas vēsta, ka tā gatavota no Latvijā audzētiem lopiem, bet daļu kautķermeņu tomēr ieved sasaldētus no kaimiņvalstīm. Šajā situācijā zemnieks ir bezspēcīgs, jo nevar ietekmēt cūkgaļas iepirkuma cenu. Lielās saimniecības cenšas iegūt sertifikātus, lai sāktu eksportu uz Krieviju, kuras tirgū jau priekšā lietuvieši. Otra iespēja, ko apsver vairākas lielās saimniecības, – nerentablo cūkkopības biznesu likvidēt. ZM pārstāvis atgādināja, ka pērn cūkkopības atbalstam piešķirti trīs miljoni latu. Pēc A.Reinholda teiktā, šai nozarei ministrija neplāno meklēt vēl kādus atbalsta līdzekļus, jo valsts nevar nemitīgi dotēt vienu jomu. Pašlaik ZM strādā pie tā saucamās gaļas programmas, kas, līdzīgi kā piena ieguvei un pārstrādei veltītā, regulēšot cenas tirgū.
