Vasilijs Gorbuļinskis, dzīvo Jāņupē: Nu mums jau ar pagasta centru nav nekā kopīga. Vienīgi, kad kārtojām privatizācijas lietas, tad gan bija jābrauc uz centru.
Vasilijs Gorbuļinskis, dzīvo Jāņupē:
Nu mums jau ar pagasta centru nav nekā kopīga. Vienīgi, kad kārtojām privatizācijas lietas, tad gan bija jābrauc uz centru. Mēs ar sievu pilnībā esam pārvākušies uz dzīvi šeit, dārzā. Bērni gan dzīvo Rīgā. Ja kaut ko vajag nopirkt, braucam uz galvaspilsētu – satiksme ir ērtāka. Jāņupē ir 300 dārza mājiņu, bet cauru gadu te dzīvo kādas 15 ģimenes. Pārsvarā tie ir cilvēki gados, jaunieši apmetas tikai vasarā. Es pats vēl nesen strādāju netālajā kokzāģētavā, bet tagad saimniekoju tikai pa mājiņu. Dārzā šo to izaudzējam, bet tikai pašu vajadzībām. Dzīvojam te paši savā pasaulē.
Antons Šnitka, dzīvo Jāņupē:
Pagasta kopību izjūtam tikai tad, kad jākārto dokumenti vai jāizsauc policists uz kārtējo zādzību dārza mājiņā. Paši visu gadu šeit nedzīvojam – aukstie mēneši paiet Rīgā. Sabiedrība mums te laba, un ko tad vairāk vajag? Ja nu vienīgi kāds gādātu par komunālajiem pakalpojumiem. Mēs ūdeni iegūstam no savas akas, bet citiem komunālo pakalpojumu nemaz nav, arī ar atkritumiem ir problēmas. Jā, un vēl māju adreses – nevar saprast, kas ir kas. Kaut kādi numuri ir, bet, ja nezinātājs meklē, atrast noteiktu vietu nav iespējams. Mēs tuvākajiem kaimiņiem tikai vārdu zinām, tāpēc palīdzēt nevaram.
Regīna Amoliņa, strādā bērnudārzā:
Ja reiz pagasts ir, tad lai paliek. Negribam, ka mūs kādam pievieno vai arī no mums kaut ko atvieno. Galvenais, lai cilvēki, kas dzīvo dārza mājiņās, mūs izjustu kā savējos. Centra ļaudis jau mazāk domā par viņu ērtībām.
Dainis Skrinda, mācās vidusskolā:
Es par pagasta lietām domāju mazāk. Pats dienas pavadu Olaines pilsētā, mācos vidusskolā, vakari gan paiet pagastā. Izklaides iespējas mums ir mazas, labāk doties uz Olaini, kur vairāk jauniešu.
Ņina Afdjeva, bezdarbniece:
Grūti ir gan vieniem, gan otriem. Kāds tur pagasts? Galvenais, lai būtu darbs. Lielākās neērtības ir gados vecākiem ļaudīm, kas pēc paju sabiedrības sabrukšanas darbu vairs nevar atrast. Varētu jau braukt uz Rīgu, bet tas maksā. Labi, ka pagasts tagad iesaistīja sabiedriskajos darbos, tā var samaksāt komunālo pakalpojumu parādus.
