Par tik aktuālo smēķēšanas problēmu tīņu vidū sarunājos ar 2. ģimnāzijas veselības mācības skolotāju Silvu Sandru Dārznieci.
Par tik aktuālo smēķēšanas problēmu tīņu vidū sarunājos ar 2. ģimnāzijas veselības mācības skolotāju Silvu Sandru Dārznieci.
Statistika rāda, ka ar katru gadu strauji palielinās smēķējošo pusaudžu skaits. Kāpēc? Tā vai citādi, taču bez mīļo senču atbalsta mēs nevaram pilnvērtīgi dzīvot, esam no viņiem atkarīgi, bet mēs taču to negribam! Mēs vēlamies būt brīvi un neatkarīgi, tad varbūt pierādīsim sevi ar cigaretēm?…
Protams, tas nav vienīgais iemesls, kāpēc cilvēks uzvelk dūmu. Esam tādi, kādus mūs veidojusi vide – vecāki, draugi, paziņas… Ir diezgan grūti pieņemt pareizos lēmumus un visgrūtāk ir palikt pašam (sevišķi pusaudžu vecumā), vieglāk ir pakļauties, pateikt – jā. Vēlāk jau nevienam negribas atzīt, ka esi atkarīgs, jo attaisnojums ir viens: citi tā dara, tāpēc arī es!
Agri vai vēlu cilvēks saprot, ka ir jāatmet pīpēšana (klepošana, dzelteni zobi, smirdīga elpa un drēbes), bet tas nemaz tik viegli nav. Sākumā ir psiholoģiskā atkarība, bet vēlāk tā pāriet fiziskajā. Dzīve pati parāda, kad jāatmet šis kaitīgais ieradums. Jo cilvēks inteliģentāks, jo ātrāk sāk atteikties no tā, negaidot, kad sevi pieteiks visādas slimības.
Kaut arī skolotājai dažreiz liekas, ka mācīt, cik nopietnas sekas ir pīpēšanai, nav jēgas, mazs gandarījums tomēr esot – smēķētāji, viņu ieraugot, vismaz noslēpj vai nomet cigareti.
