Šogad Lielplatones pagasta Tīsu saimnieki Kārlis Oliņš un Regīna Podāne sagādājuši vēl vienu pārsteigumu.
Šogad Lielplatones pagasta Tīsu saimnieki Kārlis Oliņš un Regīna Podāne sagādājuši vēl vienu pārsteigumu. Pērn viņu saimniecībā saulespuķe gigante izslējās pat četru metru un deviņdesmit centimetru augstumā, bet arī šā gada gurķi nav vēlējušies palikt pie zemes un pamazām rāpjas uz augšu, apvijoties un stingri turoties pie ceriņu krūma sīkstajiem zariem.
Saimnieki piemājas dārziņā, kārodami izaudzēt gurķus, iesēja tos gar žoga malu. Gluži negaidot, augs katru dienu pakāpās arvien augstāk, līdz sasniedza ceriņu krūma apakšējos zarus, tajos «iekrampējās» un vēl jo vairāk stiepās augšup. Nu jau sasniegta krūma galotne, un dārzeņu nolasīšanai būs nepieciešamas trepes. Iespējams, ka siltais un mitrais gaiss bija gurķa spēka avots.
«Pērn, kad saulespuķes izauga ļoti garas, to novākšanai bija nepieciešams rokas zāģis, nu gluži kā bambusiem,» sacīja māju saimnieks Kārlis Oliņš. Viņš arī uzsvēra, ka pēc «Ziņu» viesošanās Tīsos pērn milzīgo saulespuķi aplūkot bija ieradušies arī Rīgas masu informācijas līdzekļu pārstāvji. Tagad leģendārā puķe stāv savā vietā kā piemineklis. Šā gada saulespuķes apsaldēja vēlās salnas un arī nolauza vējš.
Skatoties uz augu neizsīkstošās enerģijas atdevi pakāpties tuvāk debesīm, atlika vien vaicāt, vai tā iemesls nav kāds fenomenāls starojums. K.Oliņš gan nenoliedza, ka tuvumā bijusi raķešu bāze, taču tā neesot augu īpatnējās rīcības avots. Saimnieks sacīja, ka zinot kādu īpašu knifiņu, ko veiksmīgi izmanto savā dārziņā. Tas gan neattiecoties uz gurķiem, jo tie paši izvēlējās augšanas ceļu, taču noslēpumu nolēmis glabāt pie sevis, un pārējiem atliek vienīgi minēt.
