Jo lielāks aktieris, jo lielāka pauze. Jo augstāka ranga ierēdnis, jo lielāka birokrātija. Tās diemžēl ir aksiomas.
Jo lielāks aktieris, jo lielāka pauze. Jo augstāka ranga ierēdnis, jo lielāka birokrātija. Tās diemžēl ir aksiomas.
Sadzīvē ar pašiem «augstākajiem» ierēdņiem saskarties iznāk mazāk, toties, dažādu iestāžu sliekšņus deldējot, vai ik dienu jāsastopas ar «mazu ķeizariņu» kaprīzēm.
Kopumā mums ir samērā sakārtoti (lai gan arī pietiekami sarežģīti) «maršruti» dažādu dokumentu kārtošanā, bet neviens nevaram būt pārliecināts, ka neradīsies dažādas problēmas, starpgadījumi vai pat konflikti, kā mēdz sacīt, uz līdzenas vietas.
Taču cilvēks pierod pie visa, arī pie birokrātijas, kas ir mūsdienu saskarsmes neatņemama sastāvdaļa. Kad Latvija nokratīja Maskavas kundzību, pirmajos gados valdīja ēteriska šķietamība, ka līdz ar to mazināsies arī šī parādība. Taču, ak, kādi maldi, bijām aizmirsuši pasaules pieredzi, kas māca: nav nekā briesmīgāka par pašmāju birokrātiju. Turklāt arī pārskatāmā nākotnē, virzoties uz Eiropas Savienību, ar to vajadzēs sadzīvot aizvien ciešāk, jo arvien lielāki dokumentu kalni būs jāsaskaņo, jāpiemēro vieniem standartiem un arī dzīve jāpakārto jauniem ritmiem.
Taču birokrātija var izpausties (vismaz ārēji) dažādi, un patīkamāk, ja ierēdnis nevis bļaustās, bet pasmaida. Ir saprotošs. Un – iejūtīgs.
Dzīvē laipni ierēdņi tomēr gadās retāk nekā saulainas dienas slapjdraņķī. Taču runa nav tikai par elementāru laipnību tiešā saskarē ar apmeklētājiem. Runa – par attieksmi. Piemēram, lasītāji sūdzējušies par Valsts nodarbinātības dienesta Jelgavas filiāles darbiniekiem. Viņi mēdza ik pēc neprognozējamiem laika sprīžiem pārtraukt pieņemšanu, lai sarīkotu kafijas pauzes. Nepietiek ar to, ka apmeklētāji, kuru nav mazums, tiek nerroti ar lieku, nevajadzīgu gaidīšanu. Tiek ignorēts, ka gaitenī sapulcējušies izmisuma dzīti cilvēki, kuriem nav darba, tātad – trūkst naudas. Daudzi no viņiem tiek pazemoti kaut ar to, ka gaiteņos uzmācīgi vēdī dažiem sen aizmirsts kafijas aromāts.
Bet cik katrs no mums gan varētu atcerēties gadījumu, ka pēkšņi bez brīdinājuma tiek pārtraukta dokumentu vai apmeklētāju pieņemšana! Cik bieži iznācis vai lūgšus izlūgties kādu izziņu, kuru izsniegt ir attiecīgā ierēdņa pienākums!
Lai gan Valsts civildienesta likums noteicis ierēdņiem vispārīgos noteikumus un tiesības, pārāk bieži šie likuma panti tiek pārkāpti. Piemēram, ierēdņa pienākums ir apzinīgi, izrādot personisko iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata pienākumus, priekšniecības likumīgos rīkojumus, atbildēt par savu darbību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot Ministru kabineta noteiktos ierēdņa uzvedības principus. Ierēdnis amata pienākumu izpildes laikā un ārpus tā ar savu rīcību nedrīkst diskreditēt sevi, iestādi un valsti.
Dzīvē mēdz būt citādi. Lai palielinātu ierēdņu atbildību, Ministru kabinets otrdien akceptēja ierēdņu uzvedības instrukcijas projektu. Instrukcijā paredzēts stingri reglamentēt ierēdņu uzvedības principus, kā tas noteikts Valsts civildienesta likumā.
Dokumenta saturs atgādina labas uzvedības rokasgrāmatu, kas (birokrātiski!) iedalīta četrās nodaļās: vispārējos uzvedības principos, uzvedības principos attiecībās ar citiem ierēdņiem un sabiedrību, uzvedības principos interešu konflikta situācijā un nodaļā, kas izskaidro principu izpildi.
Ierēdņiem kā skolasbērniem tiks noteiktas, piemēram, tādas (līdz šim neskaidras?) prasības kā «darbs būs jādara rūpīgi, ar atbildības sajūtu un vienādu attieksmi pret visiem». Aksiomātiski skan atgādne, ka ierēdņiem būs «jāuzvedas tā, lai tiktu vairota sabiedrības uzticība valsts pārvaldei». Instrukcija pamācīs: «ja ierēdņi ievēros instrukcijas normas, darba laiks tiks izmantots efektīvi». Turklāt tiks noteikts, ka ierēdnis darba laikā, darba vietā vai, pildot amata pienākumus, nedrīkstēs atrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu (acetona tvaiku?!) ietekmē. Jāpiebilst, ka no sākotnējā instrukcijas projekta valdība decembra beigās svītrojusi normu par aizliegumu ierēdnim lietot alkoholiskos dzērienu, jo tad faktiski tiktu liegta varasvīru dalība prezentācijās un līdzīgos pasākumos. Tātad lietot drīkst, tikai nedrīkst reibt. Smalki.
Pārējais teksts laiku pa laikam atgādina timuriešu kodeksu: saskaņā ar instrukciju ierēdnim jābūt pieklājīgam, laipnam, izpalīdzīgam, jāizturas ar cieņu gan pret saviem kolēģiem, gan pret citiem sabiedrības locekļiem, respektējot viņu tiesības un pienākumus.
Aleluja! Beidzot!
Beidzot ierēdņiem, kuriem tik bieži pārmeta aklu taustīšanos savu pienākumu un ētikas neziņas tumsā, ir radīts drošs un uzticams ceļvedis! Atliek sagaidīt, ka kopš brīža, kad ierēdņi parakstīsies par instruktāžu, katra iedzīvotāju saskarsme ar viņiem kļūs par neaizmirstamiem svētkiem un baudījumu: ierēdņi būs iejūtīgi, maigi, mīloši, korekti, pašaizliedzīgi un nesavtīgi (saskaņā ar jauno dokumentu ierēdnis, pildot savus amata pienākumus, augstāk neliks personiskās intereses, neietekmēs citas amatpersonas, lai gūtu labumu sev), turklāt – skaidrā prātā.
Instrukcijas teksts ir tikpat garš, cik pamācošs un kategorisks. Mums, vienkāršajiem mirstīgajiem, saistoša ir instrukcijas norma, kas paredz: «Ja ierēdņa rīcība neatbilst uzvedības principiem, ikvienai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības iesniegt sūdzību attiecīgā ierēdņa iestādes vadītājam, kuram jālemj par tās izskatīšanu un disciplinārlietas ierosināšanu.» Āmen.
