Brīvdienās, braucot ar automašīnu, pa radio neskaitāmas reizes nācās dzirdēt par Dainu kalnu un tur izvietotajiem Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai veltītajiem pateicības ziediem.
Brīvdienās, braucot ar automašīnu, pa radio neskaitāmas reizes nācās dzirdēt par Dainu kalnu un tur izvietotajiem Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai veltītajiem pateicības ziediem. Un tomēr to visu klausījos ar visai dalītām jūtām. Varbūt tāpēc, ka zudusi ilūzija – kļūs labāk.
Laikam tik daudz šķēpu kā par jauno Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru nav lauzts ne par vienu šā augstā titula ieņēmēju. Pat Kārlis Ulmanis ar vienpersoniskās valsts pārvaldes sistēmas izveidi neizpelnījās tādu tautas nepatiku, kādu jau tagad nākas saņemt V. Zatleram. Tādos brīžos šķiet, ka izvēle ir maza, un tad atliek… izvēlēties labāko no sliktākajiem. Žēl… tautas potenciāls laikam aizplūdis kaut kur aiz robežām vai arī kopā ar izdzerto alkoholu noskalots podā. Kāds brīnums, ja mūs mēdz dēvēt par “banānu valsti”.
Lai gan droši vien tas noticis tādēļ, ka visi amati kļūst arvien politizētāki, bet par dārzniekiem ar noteicošo balsu pārsvaru nonākuši diezgan ragaini radījumi, kas vairāk par bārdas kratīšanu nav gatavi īstenot. Kāds tur brīnums, ka pat daži pašvaldību vadītāji atļaujas “uzbraukt” policijas vadības pārstāvjiem, jo tie, redz, esot atļāvušies pateikt kaut ko sliktu par pašvaldības darbiniekiem.
Bet laikam jau varam neuztraukties – stilisti un vēl nez kādi gudri konsultanti no “pelēcīgās peles” V. Vīķes-Freibergas spēja izveidot gana stilīgu dāmu, kurai ne vienas vien lielvalsts vadītājs atļāvās izrādīt savas simpātijas, gan jau arī “podiņgalva” Zatlers spēj spīdēt uz dažādām skatuvēm. Tikai tas ceļš, pa kuru esam aizgājuši, kaut kā pārāk pamatīgi bruģēts ar atklātu uzspļaušanu likumam un tautas gribai. Bet, kā rāda vēsture, šāda ceļa galā var gaidīt bezdibenis!
