Kopš autoavārijās ik gadu iet bojā vairāk nekā simts cilvēku, atbildīgās institūcijas nežēlo spēkus un līdzekļus dažādām kampaņām, mērķu programmām un koncepcijām, par kuru efektivitāti vēl var strīdēties.
Kopš autoavārijās ik gadu iet bojā vairāk nekā simts cilvēku, atbildīgās institūcijas nežēlo spēkus un līdzekļus dažādām kampaņām, mērķu programmām un koncepcijām, par kuru efektivitāti vēl var strīdēties, taču nelielu situācijas uzlabojumu izdevies panākt. Tomēr izrādās, ka automašīnu sišana un līķi uz ceļiem nav ērtākais sabiedrības instruments sevis iznīcināšanai. Šogad peldētāji “pārsituši” visus rekordus un noslīkušo skaits ir gandrīz divtik liels kā avārijās mirušo.
Pagājušā nedēļas nogale tam ir tipisks pierādījums – dažādās Latvijas vietās glābēju palīdzība bijusi nepieciešama, lai izvilktu 12 slīkoņu, bet avārijas izdzēsušas divu cilvēku dzīvības. Nemaz nerunāsim par šā gada kopējo statistiku – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vien reģistrējis 122 pārdrošu, neuzmanīgu vai apreibušu peldētāju aiziešanu viņsaulē, bet vēl pieskaitāmi tie, kurus no ūdens jau bez dzīvības pazīmēm izvilkuši peldvietu glābēji.
Tiesa, ir atšķirība starp pārdrošajiem braucējiem un peldētājiem – ja pirmie var paķert līdzi arī kādu nevainīgu dvēseli, tad potenciālie slīkoņi pa burbuli parasti laižas vieni, ja tikai kāds tikpat apreibis vai saulē pārkarsis necenšas biedram palīdzēt.
Kā skaidro speciālisti, biežākie noslīkšanas iemesli ir aizraušanās ar alkohola lietošanu, pārdrošība, kā arī neuzmanība. Pēdējais vairāk attiecas uz vecākiem, kuri savas atvases ūdenstilpju tuvumā pienācīgi neuzrauga. Diemžēl arī šāda nolaidība nav palikusi bez sekām – šogad noslīkuši jau 14 bērnu. Taisnības labad jāpiebilst – nav precīzu datu, cik gadījumos tas noticis, tuvumā esot vecākiem, un cik – pašrocīgi dodoties peldēt vai nejauši iekrītot ūdenī. Viens no traģiskākajiem negadījumiem notika pavasarī Olainē, kad divi pirmskolas vecuma bērni aizklīda no mājām, iekrita dīķī un noslīka. Te vainojama cilvēku vienaldzība – gan tuvinieku, kuri ķipariem ļāva vieniem klaiņot apkārt, gan apkārtējo, kas neinteresējās, kur mazuļi dodas.
Šķiet, cilvēki neattapsies, kamēr nebūs sarīkota kampaņa ar ne visai pievilcīgiem slīkoņu attēliem, līdzīgi kā tas bijis ar gājēju sabraukšanas brīdinājumiem. Ja ne tā, tad drīz krusti būs redzami ne vien autoceļu tuvumā, bet arī pie ūdenstilpēm.
