Daudzi jelgavnieki ir pamanījuši, ka kopš 1. jūlija sadzīves atkritumu izvešanu Jelgavā veic pilnsabiedrība “JKP”, ko pašvaldība ir noteikusi par uzvarētāju šajā jomā izsludinātajā konkursā un kam ir piešķirtas tiesības šo pakalpojumu veikt nākamos septiņus gadus. Pilnsabiedrība sastāv no SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” (līdzšinējais Jelgavas sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, kurā 51 procents daļu pieder pašvaldībai un 49 procenti SIA “KULK”), SIA “Reģionālie vides pakalpojumi” (īpašnieks uzņēmums SIA “Clean R”, kas darbojas Rīgā un citviet, tostarp Ozolniekos). Galvenais partneris šajā pilnsabiedrībā ir privātuzņēmums SIA “KULK”. Tā valdes priekšsēdētāja Eva Melbārde un sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Kobizeva sarunā ar “Ziņām” stāstīja, kas tad mainās šajā tik ikdienišķajā un tieši tādēļ mūsu svarīgajā sadzīves jomā.
– Cik daudz sadzīves atkritumu jelgavnieki izmet?
Vidēji gadā apmēram 20 000 tonnu. Ar šiem atkritumiem varētu piekraut četrus piecus vilciena sastāvus. Visā pasaulē iezīmējas tendence – jo turīgāki kļūst cilvēki, jo vairāk tie pērk – jo vairāk arī rodas atkritumi. Savukārt sadzīves atkritumu savākšanas saimniecībā Jelgavā strādā ap pusotra simta darbinieku – tas ir, sākot ar vadību un beidzot ar krāvēju, kas strādā tieši atkritumu konteineru laukumā. Sevišķi daudz kantora darba ir tagad – laikā, kad turpinās līgumu pārslēgšana ar jauno atkritumu izvedēju “JKP”.
– Kā izveidojās pilnsabiedrība “ JKP”? Ja šo abreviatūru ievada interneta meklētājā, tad priekšplānā nāk ziņas par Jauno Konservatīvo partiju, nevis sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Jelgavā. Kā SIA “Kulk” izvēlējās sadarbības partnerus – “Jelgavas komunālie pakalpojumi” un SIA “Reģionālie vides pakalpojumi”?
Līdzība ar Jaunās Konservatīvās partijas nosaukumu pilnsabiedrības nosaukuma izvēlē visdrīzāk bija kļūda. Pilnsabiedrības nosaukumu veidojot, mēs centāmies, lai tas būtu līdzīgs līdzšinējā apsaimniekotāja nosaukumam – SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi”. Bet, iespējams, tas maldina cilvēku prātus. Kāds varēja padomāt, ka atkritumu izvešanā nekas nav mainījies un varbūt var pat nepārslēgt līgumu.
SIA “Kulk” ir iesaistījies vairākās pilnsabiedrībās. Taču parasti to darbība ir īslaicīga – gads, divi, četri. Pilnsabiedrība “JKP” ir izveidota septiņus gadus ilgstošai darbībai. Protams, mēs cenšamies izvēlēties cienījamus partnerus, uz kuriem var paļauties. Par pašvaldību kā partneri daudzi uzņēmēji pateiks, ka tas ir ļoti stabils.
– Zināms, ka Jelgavā ir aptuveni astoņi tūkstoši mājsaimniecību un uzņēmumu, kam veidojas sadzīves atkritumi. Kā rit jauno līgumu slēgšana ar klientiem?
Domājam, ka lielākais līgumu pārslēgšanas darbs ir aiz muguras. Vairāk nekā 90 procenti līgumu ar klientiem ir noslēgti. Paldies masu saziņas līdzekļiem, tostarp “Zemgales Ziņām”, kas palīdzēja apziņot un skaidrot līgumu pārslēgšanas nepieciešamību. Ir apzinīgi cilvēki, kas līgumus pārslēdza jau divus mēnešus pirms 1. jūlija, bet saņemam ziņas arī par tādiem jelgavniekiem, kas no rīta atkritumu maisiņu ieliek personīgās automašīnas bagāžniekā un tad slepus izmet tuvējās daudzdzīvokļu mājas atkritumu konteinerā. Par tādiem gadījumiem lūdzam fotografēt, pierakstīt un ziņot policijai. Tā ir pakalpojuma zagšana – pārkāpums, par kuru pienākas naudas sods līdz 750 eiro (privātpersonām). Jelgavā ir apmēram desmit piecpadsmit tādi problemātiski, viegli pieejami atkritumu konteineru laukumi. Aicinām visus, kas vēl nav pārslēguši līgumus, to izdarīt!
Viens no aktuālākajiem jautājumiem sevišķi jūlija sākumā bija kļūdaini nosūtīta nauda par pakalpojumu. Proti, vairāki klienti samaksu par atkritumu savākšanu nosūtīja iepriekšējam pakalpojuma sniedzējam – SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi”. Nekādas soda sankcijas šādam klientam netiks piemērotas. Klientam bija iespēja vai nu saņemt naudu atpakaļ, vai arī pārskaitīt to uz pilnsabiedrības “JKP” kontu. Te jāatgādina, ka klientiem viedtālruņos ir vēlams ielādēt “JKP”aplikāciju – tad klienti saņems atgādinājumus par atkritumu izvešanu.
– No Pārlielupes “Zemgales Ziņām” sūdzas, ka agrāk, kad atkritumus izveda SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi”, bija vienkārši un skaidri apzīmējumi – stiklus beram zilā konteinerā, kartonu un PET pudeles – dzeltenajā, pārējos nešķirotos – zaļajā. Taču tagad atkritumu izvedējs SIA “Reģionālie vides pakalpojumi” nolicis pie mājas trīs zaļus konteinerus, uz kuriem gan ir ne tik viegli pamanāma uzlīme, kam katrs no šiem konteineriem domāts.
Diemžēl mūsu partneris SIA “Reģionālie vides pakalpojumi” kavējas ar dažādu krāsu konteineru piegādi. Drīzumā konteineri tiks nomainīti un tad atkal būs tāpat, kā bija.
Par privātmājām un juridiskajām personām var teikt, ka līdzšinējā atkritumu apsaimniekošanas kārtība praktiski nav mainījusies. Šie klienti jau ar agrāko pakalpojuma sniedzēju norēķinājās par reāli radīto atkritumu daudzumu mēnesī.
– Bet, kā tad atkritumu izvešana tagad notiek no daudzdzīvokļu mājām? Vai tas bija negadījums, ka es pirms pāris dienām, iznesot sadzīves atkritumus savā daudzdzīvokļu mājas pagalmā, atklāju, ka konteineru laukums ir piedrazots. Kaimiņiene pienāca klāt un teica: “Vai tad jūs nezināt?! Ir mainījies atkritumu izvedējs” Kā jūs to komentētu?
Domāju, ka varu izskaidrot, kāpēc jūsu pagalmā atkritumu konteineru laukums bija piedrazots. Proti, līdz 1. jūlijam konteineru laukumu sakopšana bija iekļauta atkritumu izvešanas tarifā. Pakalpojuma sniedzējs – pašvaldības kapitālsabiedrība “Jelgavas komunālie pakalpojumi” atkritumu izvešanas tarifā iekļāva arī maksu par konteineru laukuma sakopšanu. Pilnsabiedrības “JKP” tarifā, kas ir par apmēram divdesmit procentiem mazāks, šāds pakalpojums nav iekļauts. Kā tagad sakopt savu konteineru laukumu? Tas mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai jālemj pašai. To var darīt sētnieks, kas līdz šim sakopa tikai mājas apkārtni. To var darīt arī kāds no dzīvokļu īpašniekiem, kam gribas ārā fiziski pastrādāt, tā tas nereti gadās Skandināvijā. Pie mums ir arī problēma, ka daži cilvēki ļoti piedrazo atkritumu konteineru laukumus. Pat pa automašīnas logu izmet savus atkritumus, kur pagadās. Bieži vien tur, kur paredzēta vieta lielgabarīta atkritumiem. Daudzi pēc atkritumu iemešanas neaizver konteinerus, un tad tos izvazā putni.
Jāuzsver, ka no 1. jūlija arī Jelgavā sadzīves atkritumu konteineros un konteineru laukumos netiek savākti būvgruži, kas rodas, piemēram, remontējot dzīvokli. To izvešanu jāpasūta atsevišķi vai jānogādā pašiem atkritumi šķirošanas stacijā “Brakšķi”. Agrāk Jelgava, šķiet, bija vienīgā pilsēta Latvijā, kur pašvaldība nāca pretī, un, lai neveidotos būvgružu uzkrājumi koplietošanas atkritumu laukumos, tos izveda. Diemžēl tas tika ļaunprātīgi izmantots. Piemēram, cilvēks, remontējot savu privātmāju, nevēloties maksāt par būvgružu izvešanu, vakaros veda tos koplietošanas laukumos. Gadījās arī, ka dzīvokļu īpašnieki atļāvās atstāt, piemēram, vecas flīzes laukumā, kur parasti novieto lielgabarīta atkritumus.
– Kāpēc pašvaldības uzņēmuma SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” atkritumu izvešanas tarifs daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem bija lielāks?
Agrāk bija tāda kārtība, ka pašvaldības uzņēmums, kas izveda atkritumus, bija atbildīgs par tvertņu daudzumu, izvešanas biežumu – uzraudzīja atkritumu konteineru laukumus. No 1. jūlija atkritumu izvedējam vairs nav nav jālemj, cik bieži tas izved atkritumus. Līdz 1. jūlijam par atkritumu izvešanu no daudzdzīvokļu mājām tika iekasēta maksa, rēķinot pēc dzīvoklī deklarēto iedzīvotāju skaita. Šobrīd “JKP” piestāda rēķinu pēc faktiski izvestā atkritumu apjoma.
– Tas, ka par atkritumu izvešanu vairs netiek piestādīts rēķins, kas sastādīts pēc dzīvoklī deklarēto personu skaita šķiet laba ziņa daudzbērnu ģimenēm. Mani bagātie kaimiņi, kuru dzīvoklī ir deklarēti divi pieaugušie un desmit bērni, sūrojas, ka, piemēram jūnijā par atkritumu izvešanu saņēma rēķinu – 49 eiro ar centiem. Taču bērns parasti neizmet tik daudz atkritumu kā pieaugušais.
Kā sadalīt rēķinu par atkritumu izvešanu, lemj dzīvokļu īpašnieku kopība. Varianti ir vairāki: dzīvokļu īpašnieki var vienoties, ka sadalīs uz deklarēto personu skaitu, apdzīvojamās platības kvadrātmetriem vai visiem dzīvokļiem vienādi. Kuru no tiem izvēlēsies dzīvokļu īpašnieku kopība – tas jau ir viņu ziņā.
Liepājā un Rīgā daudzdzīvokļu māju pagalmos jau ir ierīkoti slēgti, nožogoti atkritumu konteineru laukumi. Ir izstrādāti arī samērā lēti tipveida projekti šo laukumu ierīkošanai. Nožogots atkritumu konteineru laukums būtu nepieciešams, lai veiktu to pienācīgu uzskaiti un arī pasargātu no atkritumu izvešanas pakalpojuma zagļiem.
– Saistībā ar atkritumu izvešanas biežumu, ko nosaka Pašvaldības saistošie noteikumi, vairāki “Ziņu” lasītāji, kas savās privātmājās dzīvo vieni un kuru mājsaimniecībā rodas maz sadzīves atkritumu, ir neapmierināti ar jauno sadzīves atkritumu izvešanas kārtību. Proti, ja agrāk, kad atkritumu apsaimniekošanu veica SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi”, bija iespēja ar šo uzņēmumu noslēgt līgumu par atkritumu izvešanu reizi trīs mēnešos, taču “JKP” piedāvā noslēgt līgumu, pie kura atkritumu izvešana notiek ne retāk kā reizi četrās nedēļās. Tādējādi minētajiem klientiem atkritumu izvešanas pakalpojums sadārdzinās par apmēram 20 eiro gadā.
Tiesa, atkritumu izvešana mājsaimniecībai nav tik dārgi kā siltums, elektrība, bet, mūsuprāt, pašvaldība varētu te palīdzēt mazturīgiem iedzīvotājiem. Saskaņā ar iepirkuma prasībām atkritumu izvešanai no privātmājām jānotiek vismaz reizi četrās nedēļās. Pirmkārt, sanitāro prasību dēļ: nav labi, ka atkritumi stāv tvertnē trīs mēnešus. Tur viss sāk pūt. Otrkārt, mums ir diezgan lielas aizdomas, ka vairāki klienti, kas atkritumu izvešanu pasūtīja reizi trīs mēnešos, daļu atkritumu tomēr izmeta kaut kur nelegāli – pie daudzdzīvokļu mājas, autobusu pieturās vai mežā.
– Ne vienmēr jūsu klienti, kas vēlētos retāku atkritumu izvešanas pakalpojumu, ir trūkumcietēji. “Ziņas” rakstīja par Vaivaru ielas iedzīvotāju, kas savā piemājas dārzā kompostē bioloģiskos atkritumus, tirgū pērk izlejamo pienu. Šim mājas saimniekam, videi draudzīgi dzīvojot, nerodas tik daudz atkritumu, lai konteineru tukšotu reizi četrās nedēļās.
Tas, pirmkārt, ir pašvaldības jautājums. Ja dome grozīs Pašvaldības saistošos noteikumus, tad būtu jāmainās atkritumu izvešanas cenai, kā arī kritērijiem, pēc kuriem tiek kontrolēts atkritumu izvešanas process. Jāskatās, lai no šādiem grozījumiem necieš daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki, pie kuriem var nonākt liekais apjoms.
Konkurences padome soda Jelgavas pašvaldību par agrāk pieļauto kļūdu
Vērtējot to, kā sadzīves atkritumu apsaimniekošana Jelgavā tika organizēta līdz 1. jūlijam, Ekonomikas ministrijas Konkurences padome (KP) 22. jūlijā nolēma sodīt Jelgavas pilsētas pašvaldību. KP lēmumā pašvaldībai tiek aizrādīts par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, nodrošinot pašvaldības kapitālsabiedrībai SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” tiesības darboties sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā. Tā rezultātā uz vairāk nekā septiņiem gadiem tirgus tika noslēgts konkurencei. Par īstenoto konkurences pārkāpumu KP sodījusi Jelgavas pašvaldību ar naudas sodu 51 123 eiro apmērā.
KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis komentējot šo lēmumu teic: “Konkurences padome jau gadiem akcentē konkurences problēmas atkritumu apsaimniekošanas jomā. Jūlijā tika panākts izlīgums strīdā ar Rīgu, kas saražo teju pusi Latvijas atkritumus, taču saistībā ar Jelgavu pieņemtais lēmums atspoguļo, ka problēmas pastāv arī citās Latvijas pilsētās. Jelgavas pilsētas pašvaldības rīcības rezultātā iedzīvotāji ilgstoši nevarēja saņemt izvēles ziņā, iespējams, kvalitatīvāku un efektīvāku pakalpojumu, ko savukārt var iegūt, izvēloties pakalpojumu sniedzēju konkurences cīņā.”
Varas pārstāvji par atkritumu izvešanu Jelgavā
Rita Vectirāne, Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece:
Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu Jelgavas pilsētas pašvaldība 2015.gada 12.novembrī ir izdevusi saistošos noteikumus. Tur ir noteikts, ka nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs slēdz līgumu ar apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nodrošinot regulāru atkritumu izvešanu ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Šāds izvešanas periods tika noteikts, balstoties uz profesionāļu viedokli.
Noslēgtā Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līguma ietvaros gan fiziskām, gan juridiskām personām atbilstoši radīto atkritumu apjomam tiek piedāvātas iespējas izvēlēties dažāda tilpuma atkritumu apsaimniekotāja konteinerus – 1,1 kubikmetru, 0,24 kubikmetru un 0,14 kubikmetru lielumā. Turklāt ir noteikts, ka sadzīves atkritumu izvešanas periods nevar būt lielāks par vienu mēnesi.Iespējams, ka pēc noteikta laika, balstoties uz speciālistu ieteikumiem, varēs pārskatīt atkritumu izvešanas biežumu.
Mārtiņš Daģis, Jelgavas domes deputāts
Uzskatu, ka Jelgavas domes saistošajos noteikumos būtu jāparedz iespēja retāk nodot sadzīves atkritumus, ja klients var pierādīt, ka veic atkritumu šķirošanu. Tostarp sadzīves atkritumu konteineros neizmet tādus atkritumus, kas bioloģiski sadalās un var izraisīt smakas.
Aigars Rublis, Jelgavas domes deputāts:
Rakstiski vērsos pie Jelgavas domes priekšsēdētāja, pieprasot skaidrot radušos situāciju atkritumu izvešanas jomā. Tāpat esmu pieprasījis iespēju iepazīties ar līgumu, kas noslēgts starp pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju, jo publiski tas nav pieejams, lai gan tas ir pamatdokuments, kas regulē šo jomu. Vēlos saprast, kā līgumā atrunāta atkritumu apsaimniekotāja atbildība par nekvalitatīvi veiktu darbu un vai ir paredzētas sankcijas, ja apzināti, tostarp, neievērojot izvešanas grafikus, tas pasliktina sanitāro situāciju pilsētā.
Jaunais atkritumu apsaimniekotājs pilnsabiedrība “JKP” uzsver, ka atkritumu izvešanas cena ar 1. jūliju samazināsies par 17%. Taču daži privātmāju īpašnieki jau tagad ir saskārušies ar maksas kāpumu.
Atkritumu apsaimniekošanas likums nenosaka, cik bieži atkritumi jāizved, bet Jelgavas pašvaldības saistošajos noteikumos, kuri ir spēkā kopš 2015. gada, iekļauta norma, ka tā privātajā sektorā jāveic ne retāk kā reizi mēnesī. Ja jau iepriekš tika pieļauta līguma slēgšana par izvešanu reizi trijos mēnešos, sanāk, ka pašvaldība pati bija pieļāvusi saistošo noteikumu neievērošanu. Pēkšņā atgriešanās pie saistošo noteikumu normu ievērošanas vairāk izskatās pēc apzināta soļa atkritumu apsaimniekotāja ienākumu palielināšanā. Šie paši pašvaldības saistošie noteikumi paredz – nekustamajā īpašumā ar sezonālu lietošanas raksturu līgumu var slēgt par atkritumu izvešanu ne retāk kā divas reizes gadā, ko noteikti iesaku izmantot vasaras māju saimniekiem.
