Viedokļi «Tā ir izglītības sistēmas izvarošana!» un «Vidusskolā jauninājumi vērtēšanā darbosies normāli, mums līdzīga sistēma ir jau vairākus gadus» ir tik radikāli atšķirīgi, ka kļūst skaidrs – IZM rīkojums tiek uzņemts neviennozīmīgi.
Viedokļi «Tā ir izglītības sistēmas izvarošana!» un «Vidusskolā jauninājumi vērtēšanā darbosies normāli, mums līdzīga sistēma ir jau vairākus gadus» ir tik radikāli atšķirīgi, ka kļūst skaidrs – gandrīz gadu atvilktnē nogulējušais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkojums tiek uzņemts, maigi sakot, neviennozīmīgi.
Pagājušā gada 6. oktobrī iepriekšiepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Silva Golde izdeva rīkojumu «Par vienotās valsts pārbaudes darbu sistēmas ieviešanu». Tas paredzēja papildinājumus skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmā. Rīkojumam jāstājas spēkā ar 2000./2001. mācību gadu. Grūti pateikt, kāpēc no pagājušā gada rudens līdz šim mācību gadam tā nianses un praktisko pusi skolotājiem nebija izdevies pārrunāt. Par šo rīkojumu, šķiet, viņi pat nenojauta. Citādi nevar izskaidrot saasināto daudzu pedagogu reakciju pret skolēnu sasniegumu vērtēšanas sistēmas papildinājumiem.
«Tie, kas zināja, vairs nezinās»
Ne tikai pēkšņuma efekts ir izraisījis skolotāju iebildes papildinājumiem, kad atsevišķus skolēnu darbus skolotājs varēs vērtēt tikai ar «ieskaitīts» vai «neieskaitīts». Šajā sistēmā tiek saskatīti draudi izglītības kvalitātei, kuras labo līmeni valstī tagad esam sākuši apzināties.
Jelgavas 2. ģimnāzijas vēstures skolotājs Jānis Ķusis neslēpa sašutumu: «Tas ir krusts pāri izglītības sistēmai! Atstājot divus vērtējumus, tie skolēni, kas zināja, vairs nezinās, bet tiem, kas nezināja, vairs nevajadzēs censties. Protams, šo ieskaites latiņu varu uzcelt, teiksim, līdz astoņām ballēm, bet tad puse skolas staigās ar «neieskaitītu». Ballu sistēma spiež skolēnu strādāt sistemātiski.» J.Ķusim pievienojās kolēģis Jānis Brente: «Cilvēki, kas izdomāja šādu risinājumu, būtu jāsauc pie atbildības! Diemžēl par tādām lietām kriminālatbildība nav paredzēta…» Ar humoru vēsturnieks atceras saukšanu pie «revolucionārās atbildības» ar visām no tā izrietošajām sekām. Taču realitātē jokiem vietas nepaliek, jo, skolotājaprāt, loģiskās šā rīkojuma sekas būs skolēnu zināšanu līmeņa pazemināšanās. Viņš uzskata, ka kādam var būt izdevīgi pazemināt zināšanu līmeni konkurētspējīgajiem Latvijas jauniešiem. J.Brente atceras ārzemju presē lasīto, ka Zviedrijā septiņdesmitajos gados parlaments bija spiests izskatīt jautājumu par skolēnu zināšanu līmeņa katastrofālu pazemināšanos pēc tam, kad bija atcelti mājas darbi vidusskolā. Vai jāseko eksperimentiem, kas pārbaudi nav izturējuši?
Velns nav tik melns…
IZM skaidrojums vērtēšanas sistēmā ieviestajiem papildinājumiem ir iedrošinošs: 5. līdz 12. klašu skolēnu zināšanu un prasmju vērtēšana ir desmit ballu skalā. Bet «ar 2000./2001. mācību gadu ir nošķirts vērtējums ikdienas uzdevumos vai vingrinājumos mācību vielas nostiprināšanai no vērtējuma tēmas, kursa vai to loģiskās daļas pārbaudēs». Līdz šim visi mācību vielas nostiprināšanai domātie uzdevumi tika vērtēti 10 ballu skalā, tagad tiek piedāvāts vērtējums «ieskaitīts» vai «neieskaitīts» mutvārdu atbildēs, diagnosticējošos un mājas darbos.
Rajona Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Māra Pūre uzskata, ka šai vērtēšanas sistēmai ir savas priekšrocības. Piemēram, ikdienas pārbaudē svešvalodā skolēnam jāzina desmit jaunu vārdu. Ja skolēns tos ir iemācījies, iznāk, ka viņš nopelnījis desmit ballu. Taču tas ir ikdienas mājas darbs, kurā turklāt nav bijusi vajadzīga radoša pieeja.
Jelgavas 1. ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Vita Hermane šo vērtēšanas veidu uzskata par labu tad, ja jāvērtē darbs grupās. Ja skolēnu grupa stundā uzdevumu veikusi, tad darbu var ieskaitīt.
IZM Vispārējās izglītības departamenta direktora Gunta Vasiļevska 15. septembrī parakstītajā dokumentā īpaši izcelta ir šāda norāde: «Skolotājs ir tiesīgs pats izvērtēt, kurš no uzdotajiem darbiem ir vērtējams ar «ieskaitīts/neieskaitīts» un kurš – ballu skalā.» Dokuments pauž, ka līdz ar to vērtēšanas sistēma esot ieguvusi savu pēdējo akcentu, kad ir nošķirti vērtējumi vingrināšanās un vielas nostiprināšanas procesā no vērtējuma pārbaudēs.
Jelgavas 4. vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Ivita Steķe uzskata, ka līdz šim nebija atrisināta vērtēšanas kārtība, ja skolēns darbu neizdara vispār. Tādos gadījumos izlīdzējās ar kādu no zemākajām atzīmēm, kas parasti tomēr ir padarītā vērtējums. Tagad skolēnam, kas slinko, šis «nekas» liks vairāk aizdomāties par mācīšanās atdevi.
Rīkojums nāca pēkšņi
Rīkojuma saturs par vērtēšanas kārtību ir apspriests mācību priekšmetu metodisko vadītāju un izglītības pārvalžu atbildīgo darbinieku sanāksmēs, teikts J.Vasiļevska parakstītajā dokumentā. Raksta mērķis nav meklēt vainīgo, kas «bloķēja» informāciju tiešajiem rīkojuma izpildītājiem – skolotājiem. Jelgavas 2. ģimnāzijas direktore Ināra Daščinska saka: «Daļēji vainīgi esam visi, jo tad, kad rīkojumu izlasījām, piemirsām – tā stāšanās spēkā bija paredzēta gandrīz pēc gada. Septembra sākumā, kad saņēmām papilddokumentus, rīkojums varēja šķist negaidīts. Tagad, kad pedagogi ir konstruktīvi pārrunājuši jauno sistēmu, saprotam, ka tas nav nekas briesmīgs. Galvenais –skolotājs pats var izvērtēt, kur lietot ballu sistēmu, kur ieskaiti.»
Vairāki pedagogi atturējās novērtēt jauninājumus, jo tie tomēr nākuši pārāk pēkšņi. Skolotāja Vita Hermane teica: «Neesam paguvuši iedziļināties, bet pirmais iespaids bija, ka tas ir galīgi aplami. Ar ieskaiti vien nevar rasties priekšstats par patieso zināšanu līmeni. Ja skolēnam nav nopietnas attieksmes pret mācībām, tas var radīt problēmas.»
«Kādu atzīmi tu šodien saņēmi?»
Izglītības valsts inspektore Sarmīte Krasta sanāksmē direktoru vietniekiem darīja zināmu, ka ministrijā tiek gatavots skaidrojums skolotājiem un vecākiem. Pedagogi šajās dienās daudz ko ir pārrunājuši un pieņēmuši, atzīstot, ka arī līdz šim ieskaišu sistēma savā veidā ir pastāvējusi, arī skolēniem tas zināms. Atklāts paliek jautājums par skaidrojumu vecākiem, kas, nesen pieraduši pie desmit ballu sistēmas, jau tiek iepazīstināti ar jaunu kārtību. Tajā ne visi vecāki atradīs skaidru atbildi, kā tad šodien mans bērns bija sagatavojis mācību vielu. Spīdolas ģimnāzijas mācību pārzine Inta Jorniņa teica: «Vidusskolā šī sistēma darbosies normāli, bet kā būs pamatskolā, kur bērns gaida, ka viņu uzslavēs katru stundu?»
Nav skaidra arī robeža, kad izdarītais darbiņš būs ieskaitīts un kad jādara no jauna. Te ir iespēja saglabāt subjektīvu skatu, kā tas līdz šim diemžēl ir arī ar vērtējumu «desmit balles». Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste M.Pūre atzīst, ka galvenais izskaidrošanas darbs vēl jāveic vecāku vidū, un tas pat vēl nav sākts.
