Kamēr mūsu Domes deputāti un administrācija jau gandrīz gadu «lāpa» STU caurcauro maisu un līdz šim tā arī nav atraduši «īsto diegu un adatu», tikmēr pilsētas iedzīvotājiem briest kārtējā problēma, kas atkal pamatīgi skars mūsu maciņus.
Kamēr mūsu Domes deputāti un administrācija jau gandrīz gadu «lāpa» STU caurcauro maisu un līdz šim tā arī nav atraduši «īsto diegu un adatu», tikmēr pilsētas iedzīvotājiem briest kārtējā problēma, kas atkal pamatīgi skars mūsu maciņus. Vairāku deputātu prātus sen jau nodarbina jautājums, kā pēc iespējas klusāk un ātrāk (līdz pašvaldību vēlēšanām 2001.gada martā jāpaspēj …) izveidot akciju sabiedrību uz tagadējās NĪP bāzes, lai pēc tam to veiksmīgi «prihvatizētu».
Pirms trim gadiem mūsu pilsētā apvienoja četras namu pārvaldes un tika izveidots Jelgavā dzīvojamā fonda apsaimniekošanas monstrs, kura darbībai nespēj izsekot pat Domes deputāti un administrācija, kur nu vēl iedzīvotāji. Tādā veidā tika izjaukts pilsētas dzīvojamā fonda apsaimniekotāju progresīvs attīstības modelis, kurā perspektīvā varētu rasties veselīgas konkurences iespējas starp vairākiem apsaimniekotājiem, – tas neizbēgami samazinātu dzīvojamā fonda viena kvadrātmetra apsaimniekošanas izmaksas, un iekasētajai īres maksai būtu lokālāka un līdz ar to arī ātrāka aprite. Tagad visa pilsētas iedzīvotāju samaksātā nauda par īri tiek samesta vienā kopējā lielā katlā, no kura ir maz atdeves, jo ir pārāk daudz «strēbēju».
Enerģiskie reformisti deputāte Velga Vilciņa un deputāts Ēvalds Dreimanis jau toreiz saprata, ka vienu direktoru būs daudz vieglāk koriģēt nekā četrus. Acīmredzot šis faktors bija galvenais reorganizācijas iemesls, jo nekādi pamatoti ekonomiskie aprēķini reorganizācijas komisijai toreiz tā arī netika uzrādīti un ekonomisko efektu tā arī nepierādīja. Tagad jāatzīst, ka dzīve pati demonstrē, ka monstra izveidošana vispār nekādu efektu nav devusi. Arī algu fonds, uz kura samazinājumu toreiz tik ļoti balstījās dižie reformisti, ir palielinājies gandrīz 1,5 reizes. Sākumā cilvēkiem bija jāizstāv nenormālas rindas, lai tiktu pie sasāpējušo jautājumu kārtošanas, tagad iedzīvotāji vairāk necenšas iegriezties NĪP, jo, kā daudzkārt dzirdēts, – to darīt nav jēgas. Daudzus iedzīvotājus šokē NĪP direktora Jura Vidža rupjā attieksme pret apmeklētājiem, kā arī pret saviem darbiniekiem, tā pārsteidz pat lielu daļu Domes administrācijas darbinieku un deputātu, tomēr aiz dažu «enerģisko» deputātu mugurām līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām viņa pozīcijas būs stabilas, jo ir taču vēl jāpaspēj paveikt kopīgi diži darbi «prihvatizācijas lauciņā».
Pašlaik NĪP pilsētā apsaimnieko 520 dzīvojamo māju ar 15 tūktošiem dzīvokļu, kuru kopējā platība ir aptuveni 900 tūkstoši kvadrātmetru. Nav grūti izrēķināt, ka īres maksas ieņēmumi gadā veido aptuveni 1,5 miljonus latu. Ja pieplusē pašreizējā pašvaldības uzņēmuma kustamo un nekustamo īpašumu vērtību, tad topošajā akciju sabiedrībā tiešām «grozīsies skaisti miljoni». Piekritīsiet, ka vēl ir palicis viens gards kumoss «par sviestmaizes» tiesu jau izprivatizētajā pilsētā!
Pilsētas Dome neko reālu nav darījusi, lai veicinātu un atbalstītu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību rašanos pilsētā, taisni otrādi – visādi bremzējusi dzīvokļu īpašnieku sabiedrības izveidošanu Lielajā ielā 32 un Raiņa ielā 26. Jelgavnieki noteikti atceras rakstus «Zemgales Ziņās», kuros šo sabiedrību organizētājas tika zākātas un peltas, kaut gan šādus cilvēkus būtu jāapsveic par viņu uzdrīkstēšanos.
Lai reģistrētu akciju sabiedrību, formāli nepieciešami tikai 5 tūkstoši latu – statūtkapitālam, ko «sametīs» 12 izredzētie, jo tik daudz cilvēku ir nepieciešams, lai dibinātāji izveidotu akciju sabiedrības valdi un padomi; vēlāk tikai atliks «prihvatizēt» jau sen izveidoto materiāli tehnisko bāzi uz pašreizējās NĪP platformas. Protams, pašlaik pie teikšanas esošie par katru cenu centīsies novest šo privatizācijas scenāriju laicīgi līdz galam. Uzvārdus ar nolūku neminēšu, tos jūs varat paši prognozēt! Un tad mums, iedzīvotājiem, atliks sponsorēt akciju sabiedrības padomes un valdes lielās algas, kuras pēc likuma viņi noteiks paši viens otram, un dividendes, kas noteikti būs, kaut gan «…īres maksa esot četras reizes mazāka par patiesajām ēku uzturēšanas izmaksām…» (tā apgalvo NĪP speciāliste N.Vasiļjeva «Zemgales Ziņu» 29.09.2000. numurā), jo dividenžu izmaksa akcionāriem netiek aplikta ar nodokļiem. Pašlaik, kad algu fondu NĪP vēl apstiprina pašvaldība, jau ir izveidojusies situācija, ka iekasētie īres maksājumi ir pietiekami, lai nodrošinātu ļoti labas algas NĪP darbiniekiem, bet daudzkārt par mazu, lai kaut ko reālu veiktu ēku uzturēšanā.
Tāpēc mans aicinājums Jelgavas pilsētas iedzīvotājiem ir nebaidīties un ar steigu veidot dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, lai apsaimniekošanas maksa paliktu mūsu pašu sabiedrībās un tiktu izmantota mūsu māju remontiem, nevis visas pilsētas dzīvojamā fonda «lāpīšanai», kur tā nespēj dot atdevi pat 14 līdz 20 gadu laikā.
Cienījamie jelgavnieki, pajautājiet pilsētas Domei un NĪP vadībai, cik šajā laikā jūsu mājas iedzīvotāji ir samaksājusi par īri, kādi remontdarbi un par cik lielu summu namā ir veikti.
Lasot M.Sprudzāna interviju ar pilsētas pašvaldības izpilddirektoru J.Strodu («Zemgales Ziņu» 22.12.2000. numurā), rodas secinājums, ka arī viņš pošas kļūt par vienu no akcionāriem topošajā akciju sabiedrībā. Stroda kungs uzsver, ka «…NĪP iesāktais darbs ir uz pareizā ceļa. Salīdzinot ar iepriekšējām četrām namu pārvaldēm, palielinājies kaut vai līdzekļu daudzums, ko varēja atvēlēt ēku remontam…». Man par to neviltots prieks, tikai nez kāpēc dzīvojamā mājā Kronvalda ielā 5, kurā es dzīvoju jau 14 gadu, četrus gadus «tek jumts». Mūsu nama iedzīvotāji pastāvīgi ir maksājuši par īri. Stroda kungs minētajā intervijā populistiski apgalvo, ka «…šogad namu remontiem atvēlēto līdzekļu daudzums gandrīz dubultojies…», tomēr mājai jumts arvien ir caurs. Gada laikā NĪP no mūsu nama 27 dzīvokļu īrniekiem saņem 3352 latu (1654 kv.m x 0,1689 Ls/m2 x 12 mēn.). Parēķiniet, cik lielu īres maksu gada laikā iegūt NĪP no 120 dzīvokļu lielas dzīvojamās ēkas! Tātad NĪP savas eksistēšanas trijos gados tikai no mūsu mājas vien ir saņēmusi aptuveni 8900 latu, bet šajā laikā neviens remonts mūsu namā tā arī nav veikts.
Tā pati NĪP speciāliste «Zemgales Ziņu» pagājušā gada 27. septembra numurā apgalvo, ka «…NĪP nav tiesību remontam vajadzīgos līdzekļus paņemt no citas mājas…». Tādā gadījumā gribu jautāt, kur tad ir palikuši mūsu samaksātie tūkstoši, ja 14 gadu laikā tajā nekas nav darīts. Cik gadu vēl būs jāmaksā īres maksa, lai sagaidītu mājas jumta remontu?
Cienījamie jelgavnieki, parēķiniet, cik lielu naudas summu par īri un apsaimniekošanu jūsu mājas iedzīvotāji katru gadu samaksā NĪP, un pārbaudiet, cik daudz esat saņēmuši atpakaļ remontu un citu pakalpojumu veidā!
Ingrīda Mutjanko, Jelgavas iedzīvotāja, diplomēta inženiere celtniece, studējoša ekonomikas zinātņu maģistrante
