Vija Cīrule, Zaļenieku pagasta Padomes priekšsēdētāja: Iecienītākā atpūtnieku vieta pie ūdens mūsu pagastā ir Pūteļu karjers.
Vija Cīrule, Zaļenieku pagasta Padomes priekšsēdētāja:
Iecienītākā atpūtnieku vieta pie ūdens mūsu pagastā ir Pūteļu karjers. Tas ir pašvaldības īpašums, bet jāatzīst, ka karjers darbojas un tāpēc to nav iespējams oficiāli izveidot par peldvietu. Taču tas, protams, neattur atpūtniekus, kas siltajā laikā šurp brauc no dažādām vietām. Pagastam tā ir papildu rūpe, jo cilvēkiem nav iespējams aizliegt šeit peldēties. Mēs varam tik vien kā reizi nedēļā organizēt bezdarbniekus un smago transportu, kas ierodas Pūteļos un savāc atkritumus, ko atstāj atpūtnieki. Darbs ir arī mūsu pagasta policijas priekšniekam – viņš dežurē un cenšas novērst nekārtības. Jāpiebilst, ka bieži vien peldētāji atpūšas, lietojot alkoholu, un pēc tam ar auto dodas uz mājām. Tagad esam vienojušies ar Ceļu policiju, un viņi nopietnāk kontrolē šos ceļus.
Vēl noteikti paies ļoti daudz gadu, kamēr karjers būs izsmelts. Tagad no 128 hektāriem apgūta ir tikai ceturtā daļa. Tāpēc vēl ilgi par Pūteļiem nevarēs runāt kā par oficiālu peldvietu. Karjeros iegūstam materiālus vietējo ceļu remontam, tos nedaudz piedāvājam arī zemniekiem un Autoceļu direkcijai.
Sandra Viniarska, Svētes pagasta Padomes priekšsēdētāja:
Uz Svētes pagasta diviem karjeriem – Ruļļu un Ērmiķu – pārsvarā peldēties brauc pilsētnieki. Protams, neviena no šīm vietām nav ieguvusi oficiālas peldvietas statusu. Ērmiķu karjers ir privātīpašums, un savulaik jaunie saimnieki centās no atpūtniekiem iekasēt naudu, taču viņi nespēja piedāvāt nekādu servisu – apkārtne netika kopta, nebija ierīkotas tualetes –, un cilvēki vienkārši atteicās maksāt. Tā arī saimnieki tam visam atmeta ar roku. Tagad peldēties gribētāji vienkārši dodas uz privātīpašumu, un pašvaldība tur vairs sen jau nav noteicēja. Citādi ir arī Ruļļu karjeriem. Šīs vasaras karstajās dienās tie bija atpūtnieku pilni, bet diemžēl pašvaldība nav tā, kas var iekasēt naudu. Manuprāt, veiksmīgākais variants būtu nodot tos privātīpašumā. Patlaban pašvaldība jau ir saņēmusi piedāvājumu no privātpersonas, kas vēlētos karjeru iegūt īpašumā un izveidot tur atpūtas bāzi. Jācer, ka drīzumā mums būs īsta un sakopta atpūtas vieta pie ūdens, bet pagaidām pašvaldība tik vien var kā organizēt bezdarbniekus, kas savāc atpūtnieku atstātos atkritumus.
Imants Stepēns, Cenu pagasta Padomes priekšsēdētājs:
Gandrīz visas lielākās ūdenskrātuves pašvaldība ir nodevusi privātās rokās – dažas ir iznomātas, citas piešķirtas lietošanā, bet vēl dažas atgūtas mantojumā. Manuprāt, tas ir pareizi, jo pašvaldība nevarētu par saviem līdzekļiem izdarīt tik daudz, cik spēj privātpersonas. Pagasta pārziņā ir palicis tikai dīķis 20 hektāru platībā aiz Spartaka. To mēs atdot nevēlamies, jo vismaz vienai ūdens atpūtas vietai pašvaldībā ir jābūt tādai, kas pieejama ikvienam iedzīvotājam. Tur tad arī vismaz reizi divos mēnešos sūtām strādniekus, kas sakopj apkārtni. Pagaidām gan oficiālās peldvietas pagastā nav, bet ir dzirdēts, ka Liberta dīķa saimnieki savā īpašumā tādu vēlas ierīkot, tikai to nav iespējams paveikt tik ātri.
Protams, iedzīvotāji ir ievērojuši, ka arī privātīpašumos ne vienmēr ir tāda kārtība, kādai tai vajadzētu būt. Taču pašvaldība tādā gadījumā tik vien var kā aizrādīt īpašniekam un lūgt parūpēties par teritorijas sakopšanu. Šopavasar mēs šādu aizrādījumu izteicām Ānes dīķa saimniekam.
