Kamēr Jelgavas pilsētas slimnīca vēl gaida Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras (VOAVA) piedāvātā sadarbības līguma jauno versiju, darbinieki, kā to paredz Darba likumdošana, jau saņēmuši rakstisku brīdinājumu par iespējamo algas samazinājumu.
Pēc neoficiālas informācijas, jaunajā līgumā varētu būt noteikts, ka finansējums stacionāram samazināts vien par 20 procentiem, nevis ap 40, kā bija minēts pirmajā versijā. Taču pagaidām, kamēr dokuments no VOAVA nav saņemts, Jelgavas slimnīcas valdes loceklis Andris Ķipurs neņemas neko prognozēt, arī par piespiedu bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu darbiniekiem.Cerības uz Eiropas finansējumuSlimnīcas vadītājs apzinās, ka šogad, ticamākais, būs jāiztiek ar valsts līdzekļiem, jo pašvaldība nevar palīdzēt un par Eiropas finansējuma apguvi no ministrijas nekāds piedāvājums vēl nav saņemts.«Esam izstrādājuši vairākus tehniskos projektus, kur ieguldīt Eiropas naudu, piemēram, Neiroloģijas nodaļas renovācijai un autonomās elektroapgādes ierīkošanai stacionārā,» piebilst A.Ķipurs.Arodbiedrība gatava cīnītiesLatvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) uzskata, ka valdībai cilvēka dzīvība nav prioritāte, par ko liecina šonedēļ tās sēdē neatbalstītais veselības ministra Ivara Eglīša ierosinājums ārstniecības iestādēs strādājošiem darba samaksu samazināt par 10, nevis 20 procentiem. «Uzskatu, ka valstī trīs nozīmīgākajām nozarēm – izglītībai, drošībai un veselībai – finansējums jāatrod. Vismaz Jelgavas slimnīcā pagaidām neviens medicīnas darbinieks skaļi nav izteicies, ka atstās darbu, lai dotos strādāt uz ārzemēm, bet citās ārstniecības iestādēs gan tas dzirdēts. Kas zina, ja algas patiešām samazinās par 20 procentiem, domāju, arī mūsu iestādē būs cilvēki, kas apsvērs šo iespēju,» atzīst LVSADA pārstāve Jelgavas slimnīcas arodbiedrības priekšsēdētāja Sarmīte Vingene.Lai mēģinātu situāciju labot, LVSADA kopā ar Latvijas Slimnīcu biedrību gatavojas sarunām ar valdības pārstāvjiem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē 15. aprīlī. Ja pozitīvu pārmaiņu nebūs, par tālāko rīcību arodbiedrības padome lems 21. aprīlī. Virsstundas atļautas ar likumuŠonedēļ Saeima pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā, kas turpmāk atļaus ārstniecības personālam nepiemērot maksimālo darba nedēļas laiku. Lai nodrošinātu ārstniecības pakalpojumu pieejamību, pēc darba devēja vai ārstniecības personas iniciatīvas tām varēs noteikt citādu darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundu nedēļā un 240 stundu mēnesī trīs mēnešu periodā.«Mūsu iestādē virsstundas drīkstēja strādāt arī līdz šim. Ja darbinieks to vēlējās, viņš rakstīja iesniegumu, un es kā iestādes vadītājs to neliedzu,» skaidro A.Ķipurs. Likuma izmaiņas paredz – ja ārstniecības personai noteikts citāds normālais darba laiks, kas pārsniedz 40 stundu nedēļā, tad ne retāk kā ik pēc četriem mēnešiem darba devējam nepieciešams par to saņemt rakstveida piekrišanu.
